Insulīna nodaļa Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā, 1938

Uzrakstīja
21.02.2013 | Šķirkļi: Foto liecības

Insulīna nodaļas slimnieki šokā. Attēls no H. Budula monogrāfijas “Sarkankalna slimnīcas vēsture 1862-1937″ (1938). P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja bibliotēka

Šizofrēnijas ārstēšanā insulīna šoka metodi pirmo reizi lietoja austriešu ārsts Manfrēds Zakels 1934. gadā Vīnē. Insulīna šoka metode pirmo reizi vēsturē ārstiem deva cerības uz šās slimības sekmīgu ārstēšanu. Metodes pamatā bija insulīna devu pakāpeniska palielināšana, līdz pacients ieslīga hipoglikēmiskajā komā, ko uzskatīja par ārstējošu stāvokli. Parasti hipoglikēmiskā koma ilga līdz divām stundām, pēc tās pacientu pamodināja, ievadot viņam kuņģī caur zondi glikozes šķīdumu. Latvijas psihiatriskajās slimnīcās insulīna šoka terapiju ieviesa 1936. gada nogalē. No 1937. gada marta Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīcā darbojās atsevišķa insulīna terapijas nodaļa ar 14 gultām šizofrēnijas slimnieku ārstēšanai.

1937. gadā Sarkankalna  slimnīcas direktors profesors Hermanis Buduls par insulīna šoka terapiju izteicās šādi: “Ārstēšanas veids ir ļoti grūts un prasa no ārsta un personāla vislielāko uzmanību. Katram slimniekam vajadzīgs savs kopējs, kas pa visu nesamaņas laiku atrodas pie slimnieka gultas un kontrolē, lai bezsamaņa nekļūtu pārāk dziļa… Mana atsauksme par jauno paņēmienu tomēr ir noteikti pozitīva.”

Nav komentāru