“Pelikāns” – instruments zobu ekstrakcijai. Eiropa, ap 1700. gadu

Uzrakstīja
7.02.2013 | Šķirkļi: Eksponātu galerija

“Pelikāns” apskatāms Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ekspozīcijā

“Pelikāns” ir instruments zobu ekstrakcijai, kas pirmo reizi literatūrā pieminēts ievērojamā 14. gs. ārsta Gija de Šoliaka (Guy de Chouliac, ap 1300-1368) darbos. Instruments savu nosaukumu ieguva,  pateicoties vizuālai līdzībai ar pelikāna knābi. “Pelikānam” bija viens vai divi rokturi un atbalsta paliktņi, kā arī metāla “nagi” jeb āķi. Rokturi un paliktņi bija izgatavoti no metāla, koka vai kaula. instrumenta sastāvdaļas bija savienotas ar skrūvi. 18. gadsimtā, attīstoties zinātniskai zobārstniecībai, “pelikānu” sāka atzīt par pārāk traumatisku. Prūsijas karaļa zobārsts Johans Jākobs Jozefs Serre (Johahn Jacob Joseph Serre, 1759-1830) savos darbos instrumentu raksturoja kā neērtu un norādīja, ka tā lietošana prasa ievērojamu spēku, turklāt instruments var traumēt blakus esošos zobus. Arī Rīgā dzimušais Prūsijas karaļa galma ārsts un Jēnas universitātes profesors Justs Kristiāns Loders (Justus Christian Loder, 1753-1832) pārbaudīja šo instrumentu, izraujot ar to zobus mirušam cilvēkam, un atzina to par sliktu esam. Tā kā no 19. gs. sākuma šādus instrumentus zobārstniecības praksē vairs nelietoja, līdz mūsu dienām pasaulē saglabājies tikai neliels skaits “pelikānu”.

Nav komentāru