Galvaskausa trepanācija

Uzrakstīja
14.03.2013 | Šķirkļi: Eksponātu galerija

Dziednieks – šamanis veic galvaskausa trepanāciju. Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs

Galvaskausa atvēršana jeb trepanācija izdarīta jau sirmā senatnē – par to liecina arheoloģiskos izrakumos atrastie akmens laikmeta cilvēku galvaskausi ar trepanācijas atverēm. Uzskata, ka senās trepanācijas izdarītas gan racionālos dziednieciskos nolūkos, gan rituālu vai maģisku iemeslu dēļ. Starp racionāliem iemesliem jāmin galvas traumas, kad trepanāciju veica, lai izņemtu iestrēgušas kaulu šķembas. Iespējams, ka trepanācijas izdarītas arī galvassāpju, epilepsijas un garīgo slimību gadījumā. Domājams, mūsu senči

ticēja, ka dažas slimības var izraisīt apsēstība ar ļauniem gariem vai dēmoniem – lai tos izvilinātu ārā no slimā cilvēka ķermeņa, galvaskausā izveidoja trepanācijas atveri.

Trepanācija tika izdarīta pacientam esot pie samaņas un praktiski bez jebkādas anestēzijas mūsdienu izpratnē. Šajos senajos laikos operācijas notika nesterilos apstākļos. Tāpēc apbrīnojams ir fakts, ka bieži šīs operācijas bija veiksmīgas un pacienti pēc tam vēl kādu laiku dzīvoja – par to liecina atrastie galvaskausi, kur gar trepanācijas atveres malām vērojamas kaulu atjaunošanās pazīmes. Trepanāciju labie rezultāti izskaidrojami ar tautas ķirurgu prasmi un roku veiklību. Ir uzskats, ka senie dziednieki vairījušies atvērt cieto smadzeņu apvalku (dura mater), ko aizskart brīdināja arī Hipokrāts.

Galvaskauss ar reti lielu trepanācijas atveri apskatāms Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ekspozīcijā apskatāms unikāls galvaskausa trepanācijas paraugs. Tas ir Burtnieku ezera krastā veiktos izrakumos atrasts neolīta cilvēka galvaskauss ar reti lielu – 12 cm garu un 5,4 cm platu – trepanācijas caurumu. Šis caurums radies saplūstot trim mazākiem, un gar trepanācijas defekta malām vērojamas kaula atjaunošanās pazīmes – tātad šis cilvēks operāciju bija pārcietis! Šī prasmīgā operācija izdarīta, griežot un daļēji kasot kaulu ar asu krama vai akmens šķēpeli un pēc tam vēl noslīpējot atveres malas. Visas trīs trepanācijas atveres izveidotas vienlaikus. Domājams, šajā gadījumā operācija izdarīta, jo senais cilvēks bija guvis galvas traumu ar vairākām iestrēgušām kaula šķembām, kuras spiedušas smadzeņu apvalkus, radot neciešamas sāpes. Tautas ķirurgs šīs šķembas izņēmis un bojātās kaulu malas nolīdzinājis.

Šādi plaši galvaskausa ievainojumi parasti sastruto, un cietušie iet bojā. Šajā gadījumā, spriežot pēc pilnīgi slēgtām, pārkaulotām un gandrīz gludām trepanācijas atveres malām, var secināt, ka cietušais pēc operācijas nodzīvojis vēl ilgāku laiku.

Vairāk par šo galvaskausu lasāms paleopatologa Viļa Deruma grāmatā Tautas veselība un dziedniecība senajā Baltijā (1978).

Nav komentāru