Rīgas leprozorija slimnieki 1892. gadā

Uzrakstīja
25.03.2013 | Šķirkļi: Foto liecības

Rīgas leprozorija slimnieki 1892. gadā. Foto no P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājuma

Zināms, ka 19. gs. beigās Latvijā un Rīgā pieauga lepras slimnieku skaits. 1887. gadā Rīgā un tās apkārtnē bija jau 57 lepras slimnieki, tāpēc radās doma, ka šo slimnieku ārstēšanai un izolācijai nepieciešama speciāla iestāde – leprozorijs. Leprozorija dibināšanas iniciators bija Rīgas pilsētas slimnīcas (vēlāk Rīgas pilsētas 1. slimnīca) ķirurgs Dr. med. Ādolfs fon Bergmanis (1855-1922). 1890. gada 17. decembrī Rīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu celt leprozoriju  6,7 verstis no Rīgas Dreiliņmuižas mežā.

Pusversti ap leprozoriju tika noliegts cirst mežu. Piešķirtajā 15 hektāru zemes gabalā pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga (1840-1917) projekta uzcēla divstāvu stacionāra ēku ar 40 vietām, saimniecības ēkas un citus objektus. Leprozoriju atklāja 1891. gada 15. oktobrī un sākumā tajā ievietoja 15 lepras slimniekus. 1892. gadā leprozorijā ārstējās jau 47 slimnieki, un to skaits laika gaitā pakāpeniski pieauga. 1894. gadā uzcēla otru korpusu, kas tika savienots ar pirmo ēku. 1937. gadā Rīgas leprozoriju slēdza, jo lepras pacientu skaits bija sācis sarukt. Pavisam no 1891. līdz 1937. gadam Rīgas leprozorijā bija ārstējušies 843 slimnieki. Pēc leprozorija slēgšanas tur esošos 86 slimniekus pārveda uz Talsu leprozoriju. 2. pasaules kara laikā bijušā Rīgas leprozorija telpās tika izvietota Rīgas Speciālā infekciju slimnīca, bet 1945. gada 31. martā šeit darbu uzsāka Rīgas pilsētas Infekciju slimību slimnīca. Mūsdienās šeit darbu turpina Latvijas Infektoloģijas centrs un bijušās leprozorija ēkas vēl aizvien tiek izmantotas slimnīcas vajadzībām.

 

Vairāk par lepru Latvijā lasi:

Alfrēds Miltiņš, Arnis Vīksna. Lepra Latvijā // Latvijas Ārsts. 1992, Nr.5, 517.-527. lpp.

Arnis Vīksna. Latvijas Infektoloģijas centra priekštecis: Rīgas leprozorijs // Latvijas Ārsts. 2001, Nr. 10, 7.-9. lpp.

 

Nav komentāru