Rislinga tēvs — Hieronīms Boks?

Uzrakstīja
26.07.2013 | Šķirkļi: Stāsti no krājumiem

Hieronīma Boka portrets 1551. gada izdevumā, kas glabājas LU Akadēmiskajā bibliotekā

Hieronīms Boks (latinizēti Tragus; 1498 Heidersbaha, Lejasfalca—1554 Hornbaha), vācu mācītājs, ārsts, botāniķis, entomologs. Studējis fiziku un teoloģiju. Minēts Heidelbergas universitātes sarakstos. Deviņus gadus strādājis par skolotāju Zārbrikenē. Vēlāk saņem mūža mācītāja vietu Hornbahā. Īsu laiku ir Nasavas hercoga Filipa II galma ārsts. No grieķu tulkojis vācu valodā Diocles Carystius „Epistola de tuenda valetudine” (vēstule veselības aizstāvībai). Sarakstījis „Dissertationes de herbarum nomenclaturis ad Brunfelsium”. Brunfelsijas ir nosauktas botānikas tēva Otto Brunfela (1488—1534) vārdā. Ir ziņas, ka tieši “botānikas tēvs” Brunfels mudinājis Boku pievērsties augu grāmatas veidošanai. Grāmata sarakstīta un izdota vāciski, kas atbilst tām tendencēm, ko 16. gs. sākumā iedibina Mārtiņš Luters, proponēdams baznīcas kalpošanu tautai saprotamā valodā.

 

Boka latinizētajā vārdā Tragus nosaukta kāda zāļu ģints — Tragus, un arī viena nodievkrēsliņu (Euphorbia) ģintīm — Tragia. Klarka Vīnogu enciklopēdijā  rodama informācija, ka tieši kādā Boka darbā pirmo reizi 1552. gadā rodams vārds — rislings, kā dēļ viņš ierindojams arī vīna darīšanas vēsturē. Iedalot augus trīs lielās grupās, Boks veicināja pāreju no sholastiskās viduslaiku botānikas un augu izpratnes uz moderno augu aprakstu klasifikāciju, ko divus gadsimtus vēlāk izstrādāja Karls Linnejs. Boks ir daudz ceļojis pa Vāciju, ceļojumos vācis un aprakstījis augus. Savu sistēmu Boks izstrādāja aprakstot augus pēc novērojumiem dabā un līdzīgām pazīmēm. Šādā veidā savā grāmatā aprakstījis ap 700 Vācijā augošu augu, dodot to vārdus, raksturojumu un medicīnisko izmantošanu. Tobrīd šādas grāmatas bija ļoti svarīgas, jo ārstniecības augi bija viens no galvenajiem ārstēšanas veidiem.

Grāmatas pirmais izdevums iznāk 1539. gadā. Tas nav ilustrēts, tādēļ autors dod ļoti sīkus augu aprakstus, kas būtu saprotami jebkuram vāciski lasošam. 1546. gada izdevums jau iznāk ar slavenajām Dāvida Kendeļa ilustrācijām. Pēc pieciem gadiem, Strasburā, 1551. gadā iznāk trešais, autora dzīves laikā pēdējais vācu izdevums. Šim izdevumam Kendelis ir grebis kokā jaunas ilustrācijas, tostarp arī paša Hieronīma Boka portretu. Šo izdevumu Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkai 2011. gadā dāvina dzejniece Astrīda Ivaska. Dāvinātājas īpašumā grāmata nonākusi no vīratēva, kas to pircis kādā Amerikas antikvariātā 20. gs. 50. gados. Zīmīgi, ka daudzos eksemplāros citās glabātuvēs Hieronīma Boka portrets ir tikai iespiests, bet nav kolorēts vai daļēji kolorēts. Misiņa bibliotēkai dāvinātajā eksemplārā tas ir kvalitatīvi un pilnīgi kolorēts pie tam attēlojums tapis autora dzīves laikā no viņu pazinuša mākslinieka.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā glabājas ceturtais, 1565. gada izdevums, kas arī iespiests Strasbūrā.

Atbilstoši tā laika izplatītākajai tehnoloģijai — augstspiedei — grāmatas drukātas melnā krāsā, pēcāk ilustrācijas kolorētas ar roku. Grāmata ir ļoti populāra — atkārtoti izdevumi iznāk 1552 . (latīniski), 1565., 1572., 1580., 1595. gadā. 1630. gadā kāds Melh. Sebiz. nodrukājis izlabotu, papildinātu šīs grāmatas versiju. 1565. gada izdevuma tituls drukāts divās krāsās — sarkanā un melnā, pārējās krāsās rokām kolorētas. Uz grāmatas popularitāti norāda arī tas, ka pēc vācu izdevumiem tā tulkota latīniski (Hieronymus Bock. De stirpium, maxime earum, quae in Germania nostra nascuntur commentariorum libri tres. 
Strassburg : Wendelin Rihel, 1552). Latīnisko izdevumu ārstniecībā izmantojis arī Anglijas karalienes Elizabetes I galma ārsts. Un kamdēļ lai Hieronīma Bocka padomi netiktu izmantoti karalienes izārstēšanai!

Tikpat daudz, ja ne vairāk varētu rakstīt par vācu renesanses laikmeta mākslinieku Dāvidu Kendelu (1520 Strasbūra?—1592). Pirmos kokgrebumus Hieronīma Boka grāmatai viņš veicis 26 gadu vecumā. Ar šīm ilustrācijām viņš tiek uzskatīts par botānistiskās mākslas pionieri un daži autori uzskata, ka tie ir labākie botāniskie augu atveidojumi turpmākos 200 gadus. Dāvids Kendels zīmējis arī portretus, Bībeles scēnas, dzīvniekus, kartes un topogrāfiskus skatus.

Pirmajam ilustrētajam Boka grāmatas izdevumam Kendels darina 500—550 kokgrebumu. Tiek uzskatīts, ka daļa ir Leonharta Fuka (Leonhart Fuck) ilustrāciju pārzīmējumi no Otto Brunfelda grāmatas, tomēr ap 100 ilustrācijām ir darinātas no novērojumiem dabā vai herbarizētiem augiem. Šis jautājums būtu rūpīgāk jāpēta. Misiņa bibliotēkā esošā trešā izdevuma grāmatā (otrajā ilustrētājā izdevumā) 1551. gadā ir par simts kokgrebumiem vairāk kā 1546. gadā. Šajā izdevumā parādās arī Kendeļa zīmēts Boka protrets.

Arī šai augu grāmatai Dāvids Kendels rada ne tikai figurāli precīzus augu attēlojumus, bet atbilstoši sava laikmeta kultūrai un ieteikmei devis sižetiskas ainas, kas sniedz raksturojumu ne tikai pašam ārstniecības augam, bet arī 16. gadsimta sadzīves ainām. Minēšu tikai dažus no piemēriem: 1. Bērzs  un bērza slota, kas tikpat tradicionāla ir arī mūsdienu pirtīs un ielu uzkopšanā; 2. zemnieki, kas dejo un spēlē dūdas zem liepas; 3. bēdu sagrauzta sieviete pie nodurta vīra; 4. lauva, zivis, kukaiņi, putnu ķeramais slazds kokā, vēži, brieži, alnis, bebru medības; 5. cūku gans ar cūkām atrodams pie ozola ar ozolzīlēm; 6. gans ar aitām un kazām; 7. čūska protams ir redzama pie ābeles, par dzīves nīcību norāda arī galvaskauss šajā attēlā; 8. kāds dikti noguris vīrs guļ zem glezni uzzīmētas vīnogas; 9. kāda ķiršu kokā uzrāpusies sieva met ķiršus savai draudzenei. Pie fikusa, kas attīra organismu ir parādīta tolaik populārā ārstniecības metode — attīrīšanās — cilvēks vemj un izdala fekālijas.

Pašreiz, pateicoties Ivaskas kundzes dāvinājumam, mums ir iespēja salīdzināt divus — 1551. un 1565. gada izdevumus. Izdevumu salīdzināšanas darbs ir tikai sākumposmā, un jau redzams daudz interesanta, tamdēļ, lūdzam atsaukties ikvienu, kura kolekcijā atrodas Hieronīma Boka izdevumi, lai varētu veikt to dziļāku tālāku izpēti. e-mail: erglis@parks.lv

Uzsākot Hieronīma Boka grāmatas izdevumu salīdzināšanu (salīdzinot mums pieejamos 1551. un 1565. gada izdevumus), varam secināt:

1. Ceturtā izdevuma teksta augstspiedes salikums ir veidots no jauna, tas nozīmē, ka visdrīzāk ekonomisku apsvērumu dēļ, iepriekšējais (1551. gada) salikums nav saglabāts (iekonservēts liels burtstabiņu materiāls) vai arī zudis, ja ir bijusi vēlme to saglabāt.

2. Grāmatas iesējuma izmantots renesanses sējums. Lai arī vāka noformējums atšķiras, tomēr abiem izdevumiem tas ir līdzīgs un darināts gaišā ādā.

3. Vēl nav caurskatītas visas ilustrācijas, tomēr pēc visa spriežot ceturtajā izdevumā (1565.) pamatā ir saglabāts trešā izdevuma (1551) makets ar nelielām izmaiņām un papildinājumiem, un ilustrācijām izmantotas tās pašas attēlu kokgrebuma klišejas, ar dažiem izņēmumiem, kad klišejas zudušas un spoguļskatā izgatavotas no jauna.

4. Jādomā, ka latinizētajam izdevumam pilnībā izmantotas 1551. gada ilustrāciju klišejas, bet tas jāpēta latinizētajos iespiedumos.

5. Būtu jāsalīdzina vairāki viena gadagājuma eksemplāri. Tomēr, kā liecina šo divu izdevumu salīdzinājums, grāmatas izpildījuma kvalitāte ir kritusies (mēris, kari, citas problēmas, kas iznīcina cilvēkus vai tomēr izpildītāju nevīžība un nolaidība?). 1565. gada izdevuma tipogrāfiskais salikums ir mazāk kvalitatīvs, arī ilustrāciju kolorētāji ir strādājuši daudz nevīžīgāk par sava amata brāļiem pirms 14 gadiem.

6. Tāpat kā Brunfelds un Fuks ir ietekmējuši Hieronīma Boka un Dāvida Kendeļa darbu, tā arī pēdējo populārā grāmata nākamajos gados ilgstoši ir ietekmējusi citus izdevumus šajā jomā. Būtu jāsalīdzina citas tā un vēlāku gadu grāmatas ar Boka izdevumiem. Kā liecina 1564. gada Frankfurtē-pie-Mainas Kreuterbuch izdevums (glabājas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā), ietekme ir acīmredzama un turpinās ilgāku laika posmu, jo zināmā stagnācijā, kas iestājas pēc renesanses, ir vieglāk pārzīmēt nekā radīt ko no jauna.

7. Un galvenais – no mūsdienu redzes viedokļa skatoties – tā vairs nav tikai farmācija. Tā ir starpnozare — grāmatniecība, medicīna, botānika un māksla. No mūsdienu viedokļa šajā grāmatā visinteresantākais ir ilustrācijas un māksla, ko radījusi 16. gadsimta izpratne par farmāciju un ārstniecību, bet, kas nonākot līdz mūsdienām, sniedz informāciju ne tikai par zālēm, bet arī plašāku ainu tā laika dzīvē un vidē.

Nav komentāru