Oftalmoloģisko etīžu meistars – Solomons ( Zālamans) Magiļņickis (1903–1990)

Uzrakstīja
17.09.2013 | Šķirkļi: Ievērojami ārsti

Šogad, 13. septembrī, apritēja 110. gadskārta izcilajam acu ārstam Solomonam (Zālamanam) Magiļņickim. Tomēr vēsturiski interesantāko mantojumu S. Magiļņickis atstājis oftalmoloģijas vēsturē. S. Magiļņickis bija izcils „oftalmoloģisko etīžu” meistars, ļaujot lasītājam izjust daudzas, kā viņš pats izteicās, „dramatiskās” oftalmoloģijas peripētijas.

S. Magiļņickis izskatījis senās Rīgas adresu grāmatas, izrakstīdams visas ziņas par Rīgā kādreiz praktizējošiem acu ārstiem. Tieši viņš no jauna „ atklāja” Latvijas sabiedrībai sen aizmirstus ārstu – oftalmologu vārdus. No aizmirstības putekļiem viņš izcēla pirmo latviešu akadēmiski izglītoto 19. gs. oftalmologu zemgalieti Jāni Tālbergu (1844–1884), kas bija mācījies Tērbatas universitātē. S. Magiļņickis uzrakstīja apceri par izcilo Kurzemes acu ārstu Kārli Valdhaueru (1821–1899), kas mūža galā pats palika akls, bet tieši pēc viņa iniciatīvas 1872. gada 21. februārī Rīgā tika atvērta skola aklajiem bērniem. Aizraušanās ar oftalmoloģijas vēsturi noveda pētnieku pie tik interesantiem pētījumiem, kā dižo komponistu Baha un Hendeļa aklības cēloņu noskaidrošanas.

Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja ekspozīcijā var apskatīt S. Magiļņicka dāvināto refraktometru, bet muzeja krājumos atrast S. Magiļņicka savākto dažādu tautu folkloras materiālu par acīm:

Latviešu folkloras materiāli teic:

Kas neatdara acis, tas atdara maku

Visbargākās acis ir skaudībai

Acīs draugs, aiz acīm ienaidnieks

Acīm vien amatu neiemācīsies

 

Arī citu tautu folklorā atrodam ziņas par acīm:

Bengāļu paruna saka: acis neredz, dvēsele nezin

Osetinu folklorā atrodam, ka: labāk labi redzēt, nekā daudz dzīvot

Bengāļu paruna saka: tas, ko esi ieraudzījis, ir vērtīgāks nekā tas, ko esi dzirdējis

Kalmiki saka: ausis var apmānīt, acis nē

Krievu folklorā rodama paruna: ne acis redz, bet cilvēks, ne ausis dzird, bet dvēsele

Krievu, angļu un latviešu sakāmvārdi saka: no acīm prom, no sirds ārā; bailēm lielas acis

 

S. Magiļņickis darbā. Foto no P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājuma

S. Magiļņickis darbā. Foto no P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājuma

S. Magiļņickis dzimis Rīgā grāmatu tirgotāju ģimenē. 1922. gadā viņš Rīgā beidzis ģimnāziju un iestājies Hamburgas universitātē. Studējis arī Jēnā, bet 1929. gadā beidzis Vīnes universitātes Medicīnas fakultāti. 1929. gadā atgriezies Latvijā un, lai pielīdzinātu Vīnes diplomu Latvijas medicīniskai izglītībai, no 1929. līdz 1932. gadam studējis medicīnu Latvijas Universitātē. Pabeidzot studijas un izvēloties oftalmoloģiju par savu specialitāti, līdz 1936. gadam jaunais ārsts praktizēja Rīgas Bikur  Holim slimnīcā. 1932. gadā viņš iestājās Latvijas oftalmoloģijas biedrībā.

Tā laika situācija neļāva jaunajam censonim izrauties no praktizējoša ierindas ārsta līmeņa, un S. Magiļņickis izšķīrās par pārdrošu soli – 1936.gada 11. februārī viņš lūdza atļauju praktizēt Padomju Savienībā. Veselu gadu (1936–1937) viņš strādāja slavenajā Heimholca vārdā nosauktajā Valsts Centrālajā oftalmoloģijas institūtā par ārstu – oftalmologu. 1940. gadā S. Magiļņickis atgriezās dzimtenē, kādu laiku strādāja Daugavpilī, bet pēc tam ieņēma asistenta vietu Latvijas Universitātes acu klīnikā.

Otrā pasaules kara gados ārsts strādāja par acu ārstu vairākos Sarkanās Armijas kara hospitāļos Krievijā. 1944. gadā, atkal atgriežoties Latvijā, S. Magiļņickis bija gan asistents Latvijas Universitātē, gan strādāja poliklīnikā, taču visilgāk viņš nostrādāja Rīgas 1. slimnīcā.

1953. gadā, sakarā ar safabricēto t.s. ebreju ārstu lietu, S. Magiļņickis tika pakļauts represijām, no kurām viņu glāba tikai Staļina nāve, pēc kā viņš atgriezās praktiskā darbā. 1954. gadā , lai apgūtu jaunākos sasniegumus oftalmoloģijā, viņš devās uz Kijevu, kur mācījās pie izcilā krievu oftalmologa Filatova. Viņš kļuva par izcilu praktizējošo acu ārstu un medicīnas vēstures pētnieku.

Vairāk varat izlasīt:

Magiļņickis S. Jānis Talbergs – pirmais latviešu zinātnieks oftalmologs // Из истории медицины .R.1959.

Magiļņickis S. Pirmās iespiestās ziņas latviešu valodā par acīm (18.-19.,gs.) // Veselība. 1983. nr.4.

Magiļņickis S. Etīdes oftalmoloģijā. Par J.S. Baha acu operācijām. Hendeļa acu slimības// Из истории медицины. 1986. XVI

3 komentāri