Daudz dāmām diženām it visas sāpes rima no Tava dīvainā un lēnā pieskāriena: Dr. Nikolajam Skujam – 100

 

Profesors Nikolajs Skuja darba vietā. Foto no P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājuma

 

5. oktobrī 100. jubilejas reize atnākusi vienam no izcilākajiem Latvijas ārstiem – internistam un gastroenterologam Nikolajam Skujam (1913–2012). Nikolajs Skuja sava garā mūža laikā ir bijis gan jaunākais, gan vecākais ārsts Latvijā – 1936. gadā, beidzot LU Medicīnas fakultāti, viņš 22 gadu vecumā kļuva par toreiz jaunāko ārstu Latvijā, bet 2008. gadā, 95 gadu vecumā, saņemot Veselības ministrijas gada balvu, viņš uzstājās televīzijas kameru priekšā kā tā laika vecākais ārsts Latvijā.

 

 

Viņš pieder tai vēstures dzirnās maltai paaudzei, kas medicīnas studijas uzsāka vēl brīvajā Latvijā. Pēc ārsta diploma iegūšanas 1936. gadā N. Skuja uzsāka ārsta un pētnieka darbu, taču to pārtrauca otrais pasaules karš – 1944. gada rudenī jaunais ārsts saņēma iesaukuma pavēsti un tika piespiedu kārtā mobilizēts latviešu robežsargu spēkos, pēc tam automātiski ieskaitīts Latviešu leģiona 19. divīzijā. Tā N. Skuju sasniedza karš, bet tas nebija nedz viņa, nedz tautas karš, turklāt nebija izvēles. Pēc kara beigām N. Skuja nokļuva  nometnē Tulas ogļraktuvēs.

 

Padomju soda nometņu liecinieks. N. Skujas ģimenes dāvinājums P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam

Pateicoties profesora dēlam Linardam muzejā nonācis priekšmets, kas liecina par N. Skujas gaitām soda nometnēs – tas ir balts metāla katliņš, kuru rotā uzraksts: Tu, kas ieej caur šiem vārtiem – atstāj visas cerības ārpusē. Krievu valodā rakstītie vārdi jau dokumentē Tulas nometnē ieslodzīto ikdienu: Liktenis spēlējas  ar cilvēku.  Tas  vienmēr ir   mainīgs, gan nes cilvēku augšup, gan nolaiž  bez kauna  lejā (Судьба играет с человеком   она изменчива всегда. То вознесен его высоко то вниз опустит без стыда). Taču ogļraču šahtā Nikolajs Skuja sabija neilgi, viņš saslima un tika aizvests uz „slimnīcu numur 0308.” Profesora ģimene ar pateicību vēl šodien atceras šīs slimnīcas ārstu, pēc tautības ukraini, kas slimniekam ziedoja savas pēdējās sulfidīna tabletes, un N. Skuja izveseļojās. Turklāt pateicoties savai ārsta kvalifikācijai, viņš tika atstāts šai pašā slimnīcā par ārstu. Ārsta amats arī bija iemesls, kāpēc 1946. gadā N. Skuja no apcietinājuma tika atbrīvots.

1946. gadā, atgriezies Rīgā, N. Skuja kļuva par asistentu LVU Iekšķīgo slimību propedeitikas katedrā, vēlāk par asistentu, tad docentu un visbeidzot profesoru (1950– 1995) Rīgas Medicīnas institūta Iekšķīgo slimību katedrā un klīnikā. Pie N. Skujas nopelniem pieder tas, ka viņš ieviesis Latvijā gastroskopiju, ieteicis divkanālu zondi kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas izmeklēšanā, izstrādājis žultsakmeņu patoģenēzes teoriju.

 

N. Skuja kļuva arī par Rīgā slavenāko un pieprasītāko ārstu – gastroenterologu.

Šādus dzejas vārdus „Dr. Nikam” šūpļa dienā veltīja viņa draugs dramaturgs P. Pētersons:

 

Kā Muntem brīnišķam Tev Rīgā slava dzima,

Un pacientu simts tad atnesa ik diena;

Daudz dāmām diženām it visas sāpes rima

No Tava dīvainā un lēnā pieskāriena.

 

Bet skats Tavs pētītājs, prāts jaunu māku alkās

Ne smaidiem laiskajiem to vieglo vaļu dod,

Tev rokās gastroskops, un Tavas acis smalkās

Nirst dzelmēs krēslainās un tūkstoš vainu rod.

 

Nāk dienas aukainas, nes nemieru un postu

Un ļaužu likteņus kā lapas grīstē griež,

Bet kaut kāds dīvains vējš starp bangām tavu plostu

Uz dzimto krastu nes un iesvelpdamies sviež.

 

Jau ūdens rūgtenais no drānām notecēja,

Bet dienu ritējums kā paradokss vēl šķiet…

Jel tici, lāse tā, kas sirdī rūgta skrēja,

Reiz gluži sausa žūs, jo dienas sauļup iet.

 

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs pateicas  prof. N. Skujas ģimenei, kas šī gada jūnijā bagātināja izstādi „Mantojums” un muzejam uzdāvināja 18 dažāda veida materiālus.

Nav komentāru