Vakcinētājam un vēsturniekam Oto Hūnam – 250

Uzrakstīja
17.06.2014 | Šķirkļi: Ievērojami ārsti

Attēls no O. Hūna „Rīgas pilsētas topogrāfiskais apraksts ar ārsta pielikumu”, 1804.
Baldones minerālūdens avoti: a) aka; b) Ķekavas upe; c) māja minerālūdens dzeršanai; d) ēdnīca;
e) baznīca; f) mācītāja māja; g) kāda angļa mājoklis

Rīgas vēsturē 18. un 19. gadsimta mija raksturojas ar zinātnes, arī medicīnas uzplaukumu. Viens no šī laikmeta slavenākajiem pārstāvjiem medicīnas vēsturē ir ārsts, vēsturnieks un sabiedrības veselības aktīvists Oto Hūns (Otto von Huhn; 1764–1832), kam šodien, 2014. gada 17. jūnijā, svinama 250. dzimšanas diena un pieminami viņa nopelni baku vakcinēšanā, pirmās Baltijā psihiatriskās dziednīcas dibināšanā un, protams, ļoti vērtīga vēsturiskā mantojuma atstāšanā.

 

Oto Hūns piedzima 1764. gada 17. jūnijā Jelgavā Kurzemes superintendanta ģimenē. Turpat Jelgavā Oto Hūns ieguva savu akadēmisko zināšanu pamatus, no 1780. līdz 1783. gadam izglītojoties Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā jeb Pētera Akadēmijā (Academia Petrina). Tā bija daļēji universitātes tipa izglītības iestāde, kuru 1775. gadā bija dibinājis pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons (1724–1800).

Ieguvis pietiekami labu un plaša profila izglītību Jelgavā, Oto Hūns devās uz Vāciju, lai turpinātu studijas un iegūtu jau universitātes diplomu. Sākotnēji Oto Hūns, sekojot sava tēva paraugam, studēja teoloģiju Halles Universitātē, bet drīz pēc tam viņš pievērsās medicīnas studijām Getingenes Universitātē, kur arī aizstāvēja doktora disertāciju un 1788. gadā ieguva medicīnas doktora grādu. Gadu vēlāk, nokārtojot eksāmenus Pēterburgā, Oto Hūns ieguva ārsta tiesības praktizēšanai Krievijas impērijā.

Attēls no O. Hūna „Rīgas pilsētas topogrāfiskais apraksts ar ārsta pielikumu”, 1804.
Kara hospitāļa un tā apkārtnes plāns.

 

1789. gadā Oto Hūns, saņēmis medicīnas izglītību un prakses tiesības, atgriezās dzimtenē un uzsāka ārsta darbu. Viņš apmetās Rīgā, kur kļuva par 1754. gadā dibinātā kara hospitāļa otro ārstu, vēlāk gan vairāk pievēršoties privātpraksei un kļūstot par iecienītu un populāru speciālistu.

Būdams labi izglītots un erudīts cilvēks, Oto Hūns ieņēma redzamu vietu Rīgā praktizējošo ārstu vidū, drosmīgi propagandējot jaunākās metodes ārstēšanā un slimību profilaksē. Oto Hūns viens no pirmajiem savu slimnieku ārstēšanā sāka izmantot Baldones minerālūdens avotus.

 

 

 

Vislielāko ievērību medicīnas vēsturē Oto Hūns pelnījis kā vakcinācijas pionieris – 1800. gada 27. novembrī viņš pirmo reizi Rīgā un pirmo reizi visā plašajā Krievijas impērijā veica vakcināciju pret melnajām bakām (Variola Vera) – ļoti bīstamo infekciju slimību, kas 18. gadsimta beigās Eiropā vien ik gadus nogalināja ap 400 000 cilvēku, bet Krievijā – vairāk kā 10 procentus jaundzimušo ik gadus.

1803. gadā Oto Hūns kopā ar Eileru Joahimu Rammu (1763–1825) Rīgā atvēra pirmo baku potēšanas institūtu Krievijas impērijā, tādejādi paglābjot no šīs nāvējošās sērgas tūkstošiem cilvēku. Vakcinācija tika veikta pēc angļu ārsta Edvarda Dženera (1749–1823) 1796. gadā izstrādātās metodes, inficējot cilvēkus ar govju baku vīrusu, kas imunizēja organismu arī pret nāvējošajām melnajām bakām.

Oto Hūns drīz iemantoja slavu arī ārpus Rīgas robežām – no 1804. līdz 1807. gadam viņš Maskavā strādāja par grāfa Andreja Razumovska mājas ārstu. Būdams Razumovska mājas ārsts 1805. gadā Oto Hūns devās uz Mazkrieviju (Ukrainu) un atpakaļ, ceļojuma iespaidus apkopojot trīs grāmatās, kuras iznāca 1806. gadā Maskavā. 1809. gadā Oto Hūns pēc kņaza Repņina aicinājuma kļuva par krievu sūtniecības ārstu Francijā, Parīzē, bet 1811. gadā viņš devās atpakaļ uz Pēterburgu, kur nostrādāja pāris gadu. 1813. gadā Oto Hūns atgriezās Rīgā. Rīgā Oto Hūns iniciēja pirmās psihiatriskās dziednīcas Baltijā – Aleksandra Augstumu iestādes – dibināšanu un no 1824. gada kļuva par šās iestādes pirmo direktoru.  Oto Hūns miris 1832. gadā un viņa kapa vieta vēl aizvien atrodama Rīgas Lielajos kapos.

Oto Hūna kapa vieta Rīgas Lielajos kapos. Foto no Dr. med. Maijas Pozemkovskas personiskā arhīva ar viņas laipnu atļauju

 

Novērtējot Oto Hūna lielos nopelnus baku vakcinācijā, līdztekus jāatzīmē arī viņa atstātais vēsturiskais literārais mantojums. Vēsturnieki par Oto Hūna pamatdarbu uzskata „Rīgas pilsētas topogrāfisko aprakstu ar ārsta pielikumu”, kas sarakstīts Rīgā 1795. gadā vācu valodā un divās daļās izdots Pēterburgā krievu valodā 1803. un 1804. gadā. Savukārt 1814. gadā publicēti Oto Hūna „Papildinājumi Vidzemes medicīnas topogrāfiskajam aprakstam ar baku potēšanas tabulām un rasējumiem par zemnieku istabām un pirtīm.”

 

 

 

Medicīnas vēsturnieki īpaši augstu vērtē Oto Hūna aprakstus par 19. gs. Latvijas sanitārajiem apstākļiem, epidēmiju izplatību un ārstniecisko iestāžu darbību.

Attēls no O. Hūna „Rīgas pilsētas topogrāfiskais apraksts ar ārsta pielikumu”, 1804.
Slimnieku pārvadāšanas rati.

Attēls no O. Hūna „Rīgas pilsētas topogrāfiskais apraksts ar ārsta pielikumu”, 1804.
Slimnieku pārvadāšanas rati.

Attēls no O. Hūna „Rīgas pilsētas topogrāfiskais apraksts ar ārsta pielikumu”, 1804.
Gulta, kas ievietojama slimnieku pārvadāšanas ratos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēres:

Vīksna A. Pa ārstu takām. Rīga : Avots, 1990

Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009

Behbehani AM (1983). “The smallpox story: life and death of an old disease”Microbiol Rev 47 (4): 455–509.

Nav komentāru