Rīgas zobārstniecības skolas 1910. gada izlaiduma fotogrāfija

L. Dolina Rīgas zobārstu skolas astotā izlaiduma 1910. gadā attēls

L. Dolina Rīgas zobārstu skolas astotā izlaiduma 1910. gadā attēls

Gatavojoties Latvijas akadēmiskās zobārstniecības pamatlicēja profesora Kārļa Barona (1865–1944) simtpiecdesmitgadei, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā uzmanību saistīja kāds attēls, kurā fiksēts Rīgas zobārstniecības skolas astotais izlaidums 1910. gadā – absolventes un skolotāji, starp kuriem apakšrindā arī ievērojamais jubilārs.

 

Tā kā par šo skolu Latvijas medicīnas vēstures literatūrā nav rakstīts un pieejamie dati ārkārtīgi skopi, tas kalpoja par mudinājumu jautājumu pacensties pētīt uzmanīgāk.

Visplašākās ziņas par to ietvertas Krievijas vidējo un zemāko civilo medicīnas skolu sarakstā, kas publicēts 1910. gadā Sanktpēterburgā: L. V. Dolina Rīgas zobārstniecības skola dibināta 1901. gadā,  Suvorova ielā 4, uztur īpašnieks ar ārsta grādu, izmantojot savu klīnisko materiālu, gada maksa 200 rubļu, piektajā semestrī – 75 rubļi, skolu beigušas 1905. gadā – 28, 1906. – 34, 1907. – 13, 1908. – 19, 1909. gadā – 18 personas.

Īpašnieka Leo Dolina biogrāfiju izdevās noskaidrot ar Tartu universitātes akadēmiskā albuma un Izidora Brensona Igaunijas un Kurzemes ārstu leksikonu starpniecību. Viņš dzimis 1864. gada 17. novembrī Bauskā amatnieka ģimenē, beidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju un no 1886. līdz 1892. gadam studējis Tērbatas universitātē. Pēc ārsta diploma iegūšanas strādājis Liepājā, kur apprecējis sava kolēģa, pazīstamā dermatovenerologa un vietējās ārstu biedrības priekšnieka Simona Prismana (1864–1933) māsu Tatjanu. Pēc tam 1897. un 1898. gadā viņš strādāja Rēvelē (Tallinā) un no 1899. līdz 1901. gadam Tērbatā. Šai laikā, 1898. gadā Hallē, viņš publicēja kādu darbu par dzimumslimībām un to ārstēšanu vēl ar savu dzimto vārdu Leiba Tanhums Judelovičs, jo 1901. gadā, lai varētu atvērt skolu, viņam bija nepieciešams kristīties, pie reizes mainot vārdu uz Leo Dolins. Skolu viņš sekmīgi vadīja līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gadā, kad kā rezerves ārsts tika mobilizēts armijā. Miris 1917. gada 20. jūlijā Tērbatā.

Zobārstniecības izglītība Krievijas impērijā, kurā līdz tam bija valdījušas viduslaiku tradīcijas un dominēja mazizglītoti dantisti, tika reorganizēta 1881. gadā, sākot sistemātisku zobārstu sagatavošanu pēc noteiktas mācību programmas. Šai gadā pirmo zobārstu skolu atvēra Pēterburgā, kurā mācījās arī vairāki pirmie latviešu zobārsti un pirmā zobārste Late Veibele (1877–1949). 1891. gadā noteica, ka mācību ilgums zobārstniecības apgūšanai ir divarpus gadi un reflektantam nepieciešama ģimnāzijas sešu klašu izglītība. Zobārstu skolas bija privātas; tās gatavoja šauras ievirzes praktiķus. Skolas vadītājam (īpašniekam) bija jābūt ārstam ar universitātes izglītību un kristietim. 1898. gadā profesijas apzīmējumā dantista vietā stājās zobārsts.

Noteikumi paredzēja, ka zobārstu skolas drīkst atvērt tikai universitātes pilsētās, jo pēc beigšanas gala eksāmens bija jānoliek pie medicīnas fakultātes. Izņēmuma kārtā zobārstu skolu 1901. gadā atļāva atvērt Rīgā, nosakot, ka gala eksāmens jākārto Tērbatā (tālab Rīgas skolas absolventiem ir Tērbatas diploms).

Dažas citas ziņas liecina, ka L. Dolina skolā sākotnēji kopā ar zobārstiem gatavotas vecmātes, taču viņu apmācīšanu īpašnieks pēc pāris gadiem uzticējis kādam kolēģim, liekas, Bernhardam Nollem (1868–1931), skolu sadalot. Krievijas impērijas Iekšlietu ministrijas Medicīnas departamenta oficiālajos pārskatos atrodami dati, ka L. Dolina vecmāšu skolā 1903. gadā mācījušās 43 audzēknes un strādājuši divi skolotāji, 1904. gadā – arī 43 audzēknes, beigušas 33, 1905. gadā – mācījušās 79, beigušas 39, 1906. gadā – 36 un 36, vēl aizvien divi skolotāji, bet 1907. gada pārskatā L. Dolina vecmāšu skola vairs nav minēta, savukārt parādījusies B. Nolles skola.

Dolina zobārstniecības skola Medicīnas departamenta pārskatā parādās 1908. gadā, kad to beigušas 19 audzēknes un strādājuši deviņi skolotāji, 1909. gadā – beiguši divi jaunekļi un 16 dāmas. Un tā nu esam nonākuši līdz 1910. gadam, no kura saglabājušies L. Dolina skolas astotā izlaiduma absolventu portreti minētā augstas kvalitātes kopattēlā.

Te kopā monēts 41 portrets: direktors L. Dolins, deviņi skolotāji un 31 absolvents (viens jauneklis, pārējās – dāmas). Visiem minēts uzvārds, kā arī vārda un tēvavārda iniciālburts, taču no skolotājiem atšifrēt izdevās visus. Tie bijuši galvenokārt Rīgas kara hospitāļa ordinatori, kas acīmredzot docējuši katrs savā specialitātē: Aleksandrs Cviņevs, Konstantīns Finne, Fjodors Gadjackis, Pēteris Kolčins, Pēteris Sniķers (1875–1944), dzelzceļa ārsts Kārlis Barons (1865–1944), privāti praktizējošs zobārsts Frīdrihs Freibergs, kā arī divi virsskolotāji Leonīds Ņevzorovs un Pēteris Pavļinovs vispārēju mācībpriekšmetu pasniegšanai. Kā redzams, starp skolotājiem ir divi vēlākie Latvijas Universitātes profesori K. Barons un P. Sniķers, pie tam, jādomā, darbība L. Dolina skolā K. Baronam vēlāk būs krietni līdzējusi LU Zobārstniecības institūta dibināšanā un vadībā. Starp citiem skolotājiem vairāk zināms par A. Cviņevu, kas bijis Rīgas Krievu ārstu biedrības priekšnieks un vasarās sezonas ārsts Rīgas jūrmalā, bet K. Finne 1910. gadā publicējis saturīgu apcerējumu par Rīgas kara hospitāļa vēsturi (sakarā ar 200 gadiem, kopš krievu karaspēks ieņēma Rīgu). Noprotams, ka zobārstu skolā dominēja krievu speciālisti, jo arī K. Barons un P. Sniķers bija Krievu ārstu biedrībā (tajā uzņēma nevis pēc tautības, bet vajadzēja būt Krievijas augstskolas absolventam), savukārt Rīgā vadošo vācbaltiešu mediķu nav.

Starp absolventiem, spriežot pēc uzvārdiem, vairums bijuši ebreji, jo šī tautība tolaik zobārstniecībā stipri dominēja. Taču kādai absolventei portrets dots nedaudz lielāks nekā pārējām, varbūt tā bijusi kursa vecākā? Apakšā rakstīts – K. Kalniņa. Vēsturē labi zināma ir zobārste un sabiedriskā darbiniece Klāra Kalniņa (1874–1964), kas zobārsta tiesības ieguvusi Tērbatā 1910. gadā (te jāatceras, ka Rīgas zobārstu skolas beidzējiem gala eksāmens bija jāliek pie Tērbatas universitātes). Viņa bijusi zobārste Rīgā un Jūrmalā, Latvijas Republikas Satversmes Sapulces deputāte, pēc Otrā pasaules kara emigrācijā Zviedrijā. K. Kalniņa bija Latvijas Republikas proklamēšanas aculieciniece 1918. gada 18. novembrī kopā ar savu vīru un dēlu, kas bija ievērojami sociāldemokrāti. Ārsts Pauls Kalniņš (1872–1945) bija Satversmes Sapulces un četru Saeimu deputāts un trīs Saeimu priekšsēdētājs, Bruno Kalniņš (1899–1990) arī bija Saeimu deputāts, sociāldemokrātiskās jaunatnes un sporta organizāciju vadītājs, 1940. gadā padomju ģenerālis, bet emigrācijā mūža beigās Sociālistiskās internacionāles goda priekšsēdētājs. Klāras Kalniņas memuāri publicēti 1964. gadā Stokholmā.

Ēka, kurā atradās Rīgas zobārstu skola, agrākā Suvorova (tagad Kr. Barona) ielā 4 celta 1881. gadā pēc pirmā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta eklektisma manierē kā īres nams un ir saglabājies līdz mūsu dienām, tagad tur ir Latvijas Dabas muzejs.

Nams Kr. Barona ielā 4. 2015. gada foto

Nams Kr. Barona ielā 4. 2015. gada foto

Vēres:

  1. Album Academicum Universitatis Tartuensis. 1889–1918. Tartu, 1988, lk. 734.
  2. Brennsohn I. Die Aerzte Estlands. Riga, 1922, S. 164.
  3. Brennsohn I. Die Aerzte Kurlands. 2. Ausg. R., 1929, S. 137.
  4. Kalniņa K. Liesmainie gadi. Stokholma, 1964. 141 lpp.
  5. Виксна А. А. К истории медицинского образования в Латвии в начале ХХ века (1900–1914 гг.) // Материалы докладов XVI научной сессии РМИ. Рига, 1969, с. 9,
  6. Отчет о состоянии народного здравия и организации врачебной помощи в Россиии за 1903 год. СПб., 1905, с. 185; … за 1904 год. СПб., 1906, с. 192; … за 1905 год. СПб., 1907, с. 186: … за 1906 год. СПб., 1908, с. 197; … за 1907 год. СПб., 1909, с. 209; … за 1908 год. СПб., 1910, с. 206; … за 1909 год. СПб., 1911, с. 200.
  7. Список средних и низших медицинских школ гражданского ведомства в России. СПб., 1910, с. 2.

 

Nav komentāru