Ķirurgu suminot

Uzrakstīja
13.12.2016 | Šķirkļi: Ievērojami ārsti

Ķirurgs Jānis StrodsMūsu muzejā tiek godināti ne tikai akadēmiķi, profesori un citi dažnedažādas slavas, grādu un titulu apveltīti vīri, bet arī vienkāršie darba rūķi, bez kuru čakluma un nemitīgās rosīšanās ārstniecības ikdiena nebūtu iedomājama. Viņus atceras reti un tikai reizumis, lai gan šo kolēģu nesavtīgais veikums līdzcilvēku labā ne reti ir pat vairāk nekā izcils. Viens no viņiem ir vienkāršs, ikdienā pieticīgs un kautrīgs Latgales zēns, kuram nesen apritēja 85. gadskārta un kura divi portreti rodami muzeja krājuma fototēkā. Jānis Strods nāk no Varakļānu pagasta Lucānu sādžas, kur dienas gaismu zemnieka ģimenē ieraudzījis 1931. gada 22. oktobrī. Mācījies Varakļānu vidusskolā, ko beidzis 1951. gadā, trīs gadus studējis fiziku Latvijas Valsts universitātē, līdz pievērsies savas dzīves īstenajam aicinājumam – medicīnai. Pēc Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes beigšanas 1960. gadā viņš strādāja netālu no dzimtās puses Viļānos, pēc tam, jau guvis pieredzi, zināmu rūdījumu un briedumu, no 1965. līdz 1971. gadam vadīja ķirurģijas nodaļu Daugavpils onkoloģijas dispanserā. Panākumi ārstniecībā viņu virzīja augšup, nāca piedāvājums pārcelties uz Rīgu daudz atbildīgākā un sarežģītākā darbā Paula Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā, kur ar labiem panākumiem un izcilām sekmēm Jānis Strods trīs gadu desmitus vadīja 28. ķirurģijas nodaļu līdz pat 2000. gadam. Viņa darba lauks galvenokārt bija saistīts ar kuņģa un žultsceļu slimību diagnostiku un ķirurģisko ārstēšanu, kā arī ar jauno ķirurgu audzināšanu. Padomju laikā bija pieņemts rīkot lielu apbalvošanu visas valsts mērogā ik pēc pieciem gadiem pa nozarēm, motivējot to ar labu darbu un sasniegumiem kārtējās piecgades plāna sekmīgā izpildē. 1981. gadā pēc desmitās piecgades šāds kārtējais ordeņu un medaļu lietus (pavisam 141) nolija arī pār Latvijas mediķiem. Visaugstāko PSRS apbalvojumu – Ļeņina ordeni – saņēma tikai divi, citiem tika zemākas kategorijas balvas (piemēram, mūsu muzeja direktorei Marijai Ļebedkovai – Tautu Draudzības ordenis). Šie divi bija pats Latvijas PSR veselības aizsardzības ministrs akadēmiķis Vilhelms Kaņeps (1923–1993), jo mūsu republikas bija izcēlusies starp pārējām, kā arī vienkāršs ierindas ķirurgs Jānis Strods par labu darbu, kas nevienam šaubas neraisīja. Kāda cita neoficiāla, lai arī prestiža apbalvošana notika 1986. gada 25. decembrī sakarā ar Rīgā dzimušā un pasaules slavu guvušā ķirurģiskās aseptikas pamatlicēja Ernsta fom Bergmaņa (1836–1907) pusotra gadsimta jubileju. Tēlnieka Jāņa Strupuļa veidotā Ernsta fon Bergmaņa piemiņas medaļa tika pasniegta četriem izciliem Latvijas ķirurgiem: profesoriem Viktoram Kalnbērzam, Vilim Purmalim (1927–1989), Vladimiram Utkinam (1932–1994), kā arī viņiem pielīdzinātajam ierindniekam Jānim Strodam.

Kad 1988. gadā tika dibināta (atjaunota) Latvijas Ārstu biedrība, baudot kolēģu nedalītu uzticību, Jānis Strods tika ievēlēts biedrības pirmajā domes un valdes sastāvā, kur pārzināja ekoloģijas jautājumus un vadīja atbilstošu komisiju. Tāpēc un ne tikai tāpēc, bet galvenokārt par mūža veikumu līdzcilvēku labā, Jānis Strods 2010. gadā tikpat vienprātīgi tika ievēlēts par Latvijas Ārstu biedrības goda biedru.
Nav jābūt akadēmiķim vai profesoram, bet jābūt kolēģu un tautas mīlētam.Ķirurgs Jānis Strods

Nav komentāru