Armitstedu dzimtas gods: ziedot un kalpot sabiedrības labumam

Pirms nedaudz vairāk kā 200 gadiem Rīgā uz dzīvi apmetās skotu uzņēmējs Džordžs Armitsteds. Apprecoties ar Emmu fon Jakobu, viņš lika pamatus Armitstedu dzimtai, kuras pārstāvji vēlāk kļuva par ietekmīgiem, bagātiem uzņēmējiem, inženieriem, pilsētas pārvaldes locekļiem un ir pazīstami ar savu ieguldījumu Rīgas pilsētas attīstībā un dāsnajiem ziedojumiem kopīgam sabiedrības labumam. Ziedošanas tradīciju aizsācis jau dzimtas pamatlicējs Džordžs Armitsteds, ziedojot pamatsummu Anglikāņu baznīcas celtniecībai.

MVM_22024_1_Falb_137_1-izgriezts

Džeimss Armitsteds

Lielu ieguldījumu Armitstedu dzimta devusi sabiedrības veselības aprūpes un higiēnas jomā. Džordža Armitsteda dēls Džeimss Armitsteds (1826–1879) savā testamentā novēlēja Rīgas pilsētai 2/9 daļas sava kapitāla, ar norādi, ka šī nauda jāizlieto sabiedriskam labumam, tādu iestāžu izveidošanai vai uzturēšanai, kuras gādā par palīdzību mazturīgiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Pēc Džeimsa Armitsteda nāves 1879. gadā viņa testaments stājās spēkā, un 1880. gadā Rīgas domes rīcībā bija gandrīz 201 500 zelta rubļu, kas ļāva pilsētai uzsākt kādas ieceres realizāciju. Tā bija radusies pēc ievērojamā ārsta Johana Kristofa Švarca nāves 1859. gadā, kad izveidoja kapitālu no privātiem labdarības ziedojumiem, lai celtu bērnu slimnīcu un iemūžinātu Dr. Švarca piemiņu.

Tā kā domes rīcībā esošā summa nebija pietiekama celtniecības uzsākšanai, Džeimsa Armitsteda ziedotais kapitāls tika ieguldīts procentu vairošanā. Pēc divdesmit gadus ilgiem sagatavošanas darbiem 1899. gada 21. septembrī beidzot atklāja Rīgas pilsētai tik nepieciešamo, pēc pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta celto Bērnu slimnīcu, kurai tika dots dāsnā ziedotāja Džeimsa Armitsteda vārds.

 

MVM_10117_Ff_1535-web

Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca, 20.gs. sākums

Slimnīca savu nosaukumu saglabāja arī Latvijas brīvvalsts laikā, bet 1940. gadā, mainoties varām, tika pārdēvēta par Rīgas pilsētas bērnu slimnīcu (šodien Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca).

MVM_22024_Falb_137_48-web

Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca, boksi B II nodaļā, 20. gs. 20. gadi.

MVM_F_22024_Falb_137_89-web

Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca, mašīnu telpas, 20. gs. 20. gadi.

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārsvarā slimnīcā tika ārstēti mazturīgo iedzīvotāju bērni. 1910. gadā slimnīcu ievērojami paplašināja.

MVM_F_22024_Falb_137_57-web

Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca, lipīgo slimību nodaļas pacientu vecāku apmeklējums, 20. gs. 20. gadi.

MVM_22024_Falb_137_16-web

Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca, bērnu apmeklētāju roku mazgāšana, 20. gs. 20.gadi.

 

 

 

 

 

 

 

 

1902. gadā Rīgas dome par pilsētas mēru ievēlēja Džeimsa Armitsteda vecākā brāļa Džona dēlu Džordžu Armitstedu (1847–1912), kuru pamatoti uzskata par visu laiku sekmīgāko Rīgas pilsētas galvu.

Armitsteds_170

Attēls “Džordžam Armitstedam – 170”, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”.

Džordža Armitsteda pārvaldes laikā (1902–1912) Rīga ne tikai iegūst sev raksturīgos jūgendstila vaibstus, pilsētas teātri, muzeju, bibliotēku, bet arī tiek dibinātas un uzceltas svarīgas medicīnas un sanitārās infrastruktūras iestādes.

Ņemot vērā gan straujo Rīgas iedzīvotāju skaita palielināšanos, gan augstos bērnu un māšu miršanas gadījumu rādītājus dzemdību laikā 20. gadsimta sākumā, bija nepieciešama profesionālu vecmāšu skaita palielināšana visā Vidzemes guberņā. 1902. gadā pie Rīgas pilsētas 1. slimnīcas tika atvērta Vecmāšu skola.

MVM_9225_Ff_1327-web

Vecmāšu skola pie Rīgas pilsētas 1. slimnīcas, 1907. gada izlaidums.

Džordža Armitsteda pārvaldes laikā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga vadībā notika plaši pārbūves darbi.

MVM_F_21323_1-web

Rīgas pilsētas 1. slimnīcas pārvaldes ēka un ambulance, 20. gs. sākums.

MVM_F_21323_6-web

Rīgas pilsētas 1. slimnīcas pagalmā, 20. gs. sākums.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieši šajā laikā slimnīca ieguva mūsdienām raksturīgo veidolu: 1902. gadā te atvēra pirmo specializēto ādas un venerisko slimību nodaļu, 1903. gadā uzcēla jaunus korpusus dzemdību un ginekoloģijas nodaļai un operējamiem slimniekiem, 1907. gadā pabeidza celt jaunās pārvaldes un ambulances ēkas Bruņinieku ielas pusē.

MVM_F_21346_5-web

Klosterdārzs Rīgas 1. slimnīcas teritorijā, 20. gs. sākums.

MVM_F_21324_7-web

Slimnieku grupa Klosterdārzā, Rīgas 1. slimnīcas teritorijā, 20. gs. sākums.

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc ievērojamā ārsta un Rīgas domnieka Ādolfa fon Bergmaņa (1855–1922) iniciatīvas, pateicoties vairāku turīgu rīdzinieku ziedojumiem, 1904. gadā Rīgā, Jēkaba kazarmās Torņa ielā, izveidoja Rīgas ātrās ārsta palīdzības staciju, kuras uzdevums bija bez maksas sniegt palīdzību nelaimes gadījumos uz ielām, sabiedriskās vietās, fabrikās, uz dzelzceļa un ugunsgrēkos cietušiem cilvēkiem Rīgas pilsētā, kā arī nodrošināt slimnieku transportēšanu un diennakts dežūras.

1910.gadā tika realizēta vēl viena grandioza iecere: Pārdaugavā, Nometņu ielā atklāja Rīgas pilsētas 2. slimnīcu (šodien Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca). Arī šīs nozīmīgās veselības aprūpes iestādes celtniecībai tika novirzīti ievērojami privātpersonu ziedojumi.

MVMp_10183_Fnp_4813-web

Rīgas pilsētas 2. slimnīcas pārvaldes ēka, 1914. gads.

MVMp_10177_Fnp_4807-web

Rīgas pilsētas 2. slimnīcas ķirurģijas un terapijas paviljons, 1910. gads.

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 1912. gadam slimnīcas teritorijā pēc R. Šmēlinga projekta bija uzcelts ķirurģijas un terapijas paviljons, infekciju slimību paviljons, slimnīcas ambulance, pārvaldes ēka, operāciju bloks un citas ēkas. Aprīkota ar ūdensvadu, elektrību, centrālapkuri un liftiem, slimnīca bija tam laikam moderna ārstniecības iestāde.

MVMp_10178_Fnp_4808-web

Rīgas pilsētas 2. slimnīcas slimnieku palāta, 1910. gads.

MVMp_10153_Fnp_4815-web

Rīgas pilsētas 2. slimnīcas veļas mazgātava, 20. gs. sākums.

 

 

 

 

 

 

 

 

Strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam Rīgas pilsētā un palielinoties gruntsūdeņu piesārņojumam, 20. gs. sākumā bija nepieciešams nodrošināt pilsētas iedzīvotājus ar tīru dzeramo ūdeni, lai ierobežotu infekcijas slimību (holēra, dizentērija, tīfs, tuberkuloze u.c.) izplatību. 1904. gadā sāka darboties Baltezera ūdenssūkņu stacija, tās celtniecība Rīgas pilsētai izmaksāja gandrīz 3 miljonus cariskās Krievijas zelta rubļu. 1906. gadā pilsētas ūdensvada sistēmai pievienoja Sarkandaugavu. 1909. gadā panāca vienošanos ar dzelzceļu par ūdensvada ierīkošanu virs Daugavas uz Pārdaugavu, bet 1910. gadā sāka darboties pēc V. Bokslafa projekta celtais ūdenstornis Alises ielā, Pārdaugavā.

Savus personīgos līdzekļus sabiedrības kopīgam labumam ziedoja arī citi, mazāk pazīstami Armitstedu dzimtas pārstāvji. Rīgas mēra Džordža Armitsteda māte Karolīna (dzimusi Pihlava) savā testamentā novēlēja Rīgas pilsētai vairāk nekā 50 000 cariskās Krievijas zelta rubļu kaulu tuberkulozes sanatorijas ierīkošanai. Kā papildinājumu šim ziedojumam Džordžs un viņa brālis Edgars katrs ziedoja 40 000 zelta rubļu. Henrijs Armitsteds (Rīgas mēra brālēns, Marijas fon Vērmanes dēls) 1912. gadā kļuva par Vidzemes biedrības cīņai ar tuberkulozi priekšsēdētāju, aktīvi iestājās par vasaras kolonijas izveidi laukos mazturīgiem bērniem.

Daudzus no Armitstedu atbalstītajiem un veicinātajiem projektiem un iestādēm Rīgas sabiedrība izmanto vēl šodien, un, pareizi uzturētas un attīstītas, tās nav zaudējušas savu nozīmi un vērtību. Šajā rakstā nav uzskaitīti visi Armitstedu dzimtas nesavtīgie darbi sabiedrības labā, tomēr, pat ņemot vērā tikai iepriekš aprakstīto, šīs dzimtas pārstāvju ieguldījums Rīgas pilsētas attīstībā, kā arī veselības aprūpē un higiēnā uzskatāms par ievērojamu, pat grandiozu un iemūžināšanas vērtu. Armitstedu veikums, regulāri par to atgādinot, mūsdienu sabiedrībai varētu kalpot kā atdarināšanas cienīgs piemērs, īpaši jau laikā, kad dalīšanās ar iegūtajiem apjomīgajiem personīgajiem labumiem vai nodokļu godprātīga samaksa un izlietošana kopīgam sabiedrības labumam lielā daļā turīgās sabiedrības netiek uzskatīta par vērtību.

 

Literatūra un interneta vietnes:

Mozgis Dz. Laime ir kalpot bērniem. R., 1999.

Ozols J., Vīksna A. Rīgas 1. slimnīca. R., 2001.

Vīksna A. Rīdzinieku veselības aprūpe 1201–2002. R., 2003.

Stradiņa slimnīca, rakstu krājums, sast. Vīksna A. R., 2000.

http://www.jugendstils.riga.lv/lat/actual

http://www.la.lv/pieradisu-ka-esmu-jusu-uzticibas-cienigs%E2%80%A9-2/

http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/NMPD/vesture/sakumposms/

https://www.riga.lv/lv/news/uz-vermanes-darzu-pec-dziedinasanas?8800

http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-water-supply-museum/

 

 

Nav komentāru