Aizmirstā profesija jeb kas izkonkurēja zīdītājas

Uzrakstīja
25.11.2019 | Šķirkļi: Eksponātu galerija

 

MVM_54381_Tdaz_1158

Atklātne , 19.gs.beigas. MVM muzeja krājums

 

Nākot pasaulē mazulim, jauno māmiņu galvenā rūpe ir nodrošināt bērna barošanu, lai tas attīstītos pareizi un būtu veselīgs. Speciālisti iesaka bērnu barot ar krūti pirmos sešus mēnešus, jo mātes piens ir pilnībā pielāgots mazulim. Tikai tad, ja piena nav vai tā ir par maz, vai arī mātes veselības stāvoklis to neļauj, nepieciešams izmantot kādu alternatīvu. Mūsdienās veikalu plaukti un tagad arī interneta veikali ir pārpildīti ar dažādu izgatavotāju mātes piena aizvietotāju maisījumu piedāvājumiem. Jaunās māmiņas interneta portālos apspriežas par labāko izvēli savam mazulim. Par piena aizvietotāju īpašībām, sastāvu un ietekmi uz bērnu veselību tiek veikti apjomīgi pētījumi. Komplektējot un pārskatot muzeja krājumu atbilstoši šai nozīmīgajai veselības tematikai, radās jautājums, kādas bija zīdaiņu barošanas iespējas un risinājumi agrākos laikos.

Senākās ziņas par problēmām zīdaiņu barošanā sastopamas jau Senās Ēģiptes rakstiskajos avotos. Ebera papirusā, 16. gs. vidū p.m.ē., aprakstīti rituāli un citas darbības, kas veicamas, lai mātei piens būtu pietiekamā daudzumā. Arī arheoloģiskajos izrakumos ir atklātas liecības par centieniem aizstāt trūkstošo mātes pienu. Jaundzimušo apbedījumos atrasti trauciņi ar krūtsgala formas snīpi, kuros ķīmiskās analīzes uzrāda piena paliekas. Tas liecina, ka jau sen kā mātes piena aizstājējs izmantots dzīvnieku piens. Senās Grieķijas avotos aprakstīts, ka augstākās kārtas sievietes bieži izmantojušas zīdītāju pakalpojumus (zīdītājas – sievietes, kuras ar krūti baro citas sievietes bērnu). Arī Bībelē pieminēta zīdītāja – sieviete, kura zīdījusi Mozu. Mūsu ēras sākumā Senajā Romā nolīga zīdītājas, lai barotu pamestos bērnus. Ar viņām noslēdza līgumus, kuros detalizēti norādīja sniedzamos pakalpojumus. Romiešu 4. gs. avotos aprakstīta īpaša metode, tā saucamā “naga pārbaude”. Lai noteiktu zīdītājas piena kvalitāti un konsistenci, piena lāse jānovieto uz naga, tad pirksts jāpakustina: piens nedrīkstēja būt tik ūdeņains, lai izplestos pa visu nagu; savukārt, pagriežot pirkstu ar nagu uz leju, piens nedrīkstēja būt tik biezs, lai pieliptu pie naga. Šāda piena pārbaudes metode tika lietota vairāk nekā 1500 gadus. Lai uzlabotu piena kvalitāti, zīdītājām ieteica nodarboties ar īpašām fiziskām aktivitātēm, kā malšana, aušana un pastaigas. Par ideālu zīdītāju uzskatīja 25-35 gadus vecu sievieti, kura dzemdējusi dēlu.

Viduslaikos attiecībā uz zīdītājām pastāvēja aizspriedums, ka zīdainis varētu pārmantot zīdītājas fiziskās un rakstura iezīmes, tāpēc uzskatīja, ka bērna barošana pēc iespējas jāveic pašai mātei, un tas bija tās svēts pienākums.

Arī Renesanses laikmetā priekšroku deva pašas mātes nevis zīdītājas pienam. Tomēr, ja māte bija slima vai piens iztrūka, nolīga zīdītājas, kurām, pēc tā laika uzskatiem, bija jābūt veselīgām, laimīgām, apzinīgām, ar labu uzvedību, vērīgām, prātīgām, bet nekādā gadījumā rudmatēm, kuras uzskatīja par kaislīga temperamenta sievietēm, kas varētu kaitēt krūts pienam. Renesanses laikmetā zīdītājas profesija bija labi apmaksāta un īpaši populāra nabadzīgo sieviešu vidū.

Industrializācijas laikmetā, 19. gadsimtā, kad lielas iedzīvotāju masas pārcēlās dzīvot uz pilsētām, arī sievietēm nācās strādāt fabrikās, lai nodrošinātu iztiku ģimenei, līdz ar to barošana ar krūti kļuva apgrūtinoša, pat neiespējama. Jaundzimušos nodeva zīdīšanai zemnieku sievām uz laukiem.

19.gs. pieprasījums pēc zīdītājām samazinājās, tās sāka aizvietot mākslīgā barošana.

Lai arī zīdaiņu mākslīgā barošana ar dzīvnieku pienu, izmantojot koka, keramikas traukus vai arī govs ragu, bija pazīstama ilgi pirms mūsu ēras, līdz pat 19. gs. mātes piena iztrūkuma gadījumā nozīmīgākās bija zīdītājas. Taču, tā kā zīdaiņu mirstība saglabājās ļoti augsta, tika meklētas jaunas iespējas problēmas risinājumam.

18.gs. parādījās īpaši, no alvas vai sudraba gatavoti, trauki, kuriem snīpja galā piestiprināts neliels auduma gabals, lai imitētu knupi, taču šādas ierīces bija grūti iztīrāmas. Sterilizācijas un ledusskapju neesamība, netīru barošanas trauku lietošana paaugstināja bērnu miršanas rādītājus. 19. gs. viena trešdaļa no mākslīgi barotiem bērniem mira. Viktoriānisma laikmetā sāka izmantot bandžo formas pudelītes ar tajā ievietotu gumijas caurulīti, kuras vēlāk ieguva iesauku “pudelīte-slepkava”, jo tās bija perfekta vide, kur vairoties baktērijām. Jāņem vērā arī fakts, ka viktoriānisma laikmeta mājsaimniecības padomu grāmatās tika rekomendēts pudelītes nemazgāt biežāk kā vienu reizi divās, trīs nedēļās.  19. gs. beigās bērnu barošanas trauku izgatavošanai sāka izmantot galvenokārt stiklu. Parādījās banāna formas bērnu barošanas trauki, kuri ieguva nosaukumu “higiēniskās pudelītes”, jo tās bija vieglāk mazgājamas. Arī kopumā bērnu higiēnai sāka pievērst lielāku uzmanību. Reizē ar labākas barošanas metodes meklējumiem zinātnieku prātus nodarbināja jautājums par to, kas varētu būt vislabākais mātes piena aizvietotājs. Attīstoties ķīmijas zinātnei, aizsākās centieni kvalitatīva produkta izveidē.

 

Stikla pudele zīdaiņu barošanai, 20.gs sāk. MVM muzeja krājums

Banāna formas stikla pudelīte zīdaiņu barošanai, 20.gs. sākums. MVM muzeja krājums

 

1865.gadā vācu ķīmiķis Justus fon Lībigs izstrādāja zīdaiņu pārtikas formulu jeb t.s. “Lībiga formulu” – maisījumu, kas sastāvēja no govs piena, kviešu un iesala miltiem un kālija bikarbonāta. Sākotnēji šķidrā, vēlāk sausā variantā maisījums kļuva par aizsākumu bērnu pārtikas ražošanas industrijai. Pēc Lībiga metodes arī citi ķīmiķi ķērās pie zīdaiņu pārtikas izstrādes. Tika izveidoti specializēti uzņēmumi, kā “Nestles Food”, “Mellins Food” un citi, kuri piedāvāja īpaši zīdaiņiem izstrādātus jaunus mātes piena aizstājēju produktus. Pateicoties agresīvai un plašai reklāmas kampaņai, sausais piena maisījums zīdaiņiem pakāpeniski ieguva tik lielu popularitāti, ka 20. gs. pirmajā pusē bērna barošana ar krūti piedzīvoja vispārēju norietu, un tikai 70. gados, pateicoties aktīvai sabiedriskai kustībai, tika atjaunota izpratne par tās svarīgumu un nozīmi. Taču zīdītājas amats, visticamāk neatgriezeniski, ir kļuvis par aizmirstu pagātnes profesiju.

gramatzime011Mellin

Grāmatzīme, Mellins Food ražotās bērnu barības reklāma, 20.gs,sāk. MVM muzeja krājums

 

 

Izmantotie avoti un literatūra:

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājuma materiāli,

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2684040/pdf/jpe-18-032.pdf

http://www.foodtimeline.org/foodbaby.html

http://www.babybottle-museum.co.uk/murder-bottles/

https://www.vam.ac.uk/moc/collections/glass-feeding-bottle-1911/

https://www.lesezeichenmuseum.de/jahrhundertwende/mellin%C2%B4s-food-(1).html

Nav komentāru