Ieva Lībiete

Ieva Lībiete

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Medicīnas vēstures izpētes un ekspozīciju darba nodaļas vadītāja

17
Jūn

Vakcinētājam un vēsturniekam Oto Hūnam – 250

Uzrakstīja

Rīgas vēsturē 18. un 19. gadsimta mija raksturojas ar zinātnes, arī medicīnas uzplaukumu. Viens no šī laikmeta slavenākajiem pārstāvjiem medicīnas vēsturē ir ārsts, vēsturnieks un sabiedrības veselības aktīvists Oto Hūns (Otto von Huhn; 1764–1832), kam šodien, 2014. gada 17. jūnijā, svinama 250. dzimšanas diena un pieminami viņa nopelni baku vakcinēšanā, pirmās Baltijā psihiatriskās dziednīcas dibināšanā un, […]

Lasīt tālāk »

14
Mar

Vai zālēm vienmēr jābūt rūgtām?

Uzrakstīja

  Stikla stāvtrauks, kas pildīts ar sīkiem, krāsainiem zirnīšiem, vizuāli vairāk iederas saldumu veikalā, nevis aptiekas plauktā. Tomēr, neskatoties uz pievilcīgo izskatu, krāsainie zirnīši tika lietoti nepatīkamas kaites gadījumā – tad, ja cilvēka gremošanas sistēmā bija sākušas parazitēt cērmes vai spalīši. Krāsainie zirnīši saturēja no cērmju vērmeles (Artemesia cina) iegūtu aktīvo vielu santonīnu, kas bija plaši […]

Lasīt tālāk »

28
Dec

Kas bija Iļja Mečņikovs un kur glabājas viņa Nobela medaļa?

Uzrakstīja

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs glabā Nobela prēmijas laureāta krievu biologa, celulārās imunitātes teorijas pamatlicēja Iļjas Mečņikova (1845–1916) kolekciju, kurā ietilpst arī viņam 1908. gadā pasniegtā Nobela medaļa. Šīs kolekcijas veidošanās sākumi saistāmi ar viņa sievas Olgas Mečņikovas vārdu, pēc kuras ierosinājuma 1926. gadā Maskavā tika nodibināts Mečņikova memoriālais muzejs. Vēlāk, 1975. gadā, kolekciju pārņēma […]

Lasīt tālāk »

2
Apr

No muskatrieksta līdz ziepēm: 18. gs. aptiekas trauka restaurācija

Uzrakstīja

Restaurējot muzeja krājumā esošo 18. gadsimta aptiekas koka trauku atklājās, ka sākotnēji tas lietots nevis muskatriekstu, kā tika uzskatīts, bet medicīnisko ziepju glabāšanai. Kā tā? Koka aptieku trauki ir ne tikai vieni no senākajiem, bet arī visilgāk lietotajiem aptieku traukiem – tie tika izmantoti kā viduslaiku, tā vēl 20. gs. sākuma aptiekās. Mainoties ārstēšanas metodēm […]

Lasīt tālāk »

14
Mar

Galvaskausa trepanācija

Uzrakstīja

Galvaskausa atvēršana jeb trepanācija izdarīta jau sirmā senatnē – par to liecina arheoloģiskos izrakumos atrastie akmens laikmeta cilvēku galvaskausi ar trepanācijas atverēm. Uzskata, ka senās trepanācijas izdarītas gan racionālos dziednieciskos nolūkos, gan rituālu vai maģisku iemeslu dēļ. Starp racionāliem iemesliem jāmin galvas traumas, kad trepanāciju veica, lai izņemtu iestrēgušas kaulu šķembas. Iespējams, ka trepanācijas izdarītas […]

Lasīt tālāk »

25
Feb

Jāņa Poruka zīmējumi psihiatriskajā slimnīcā

Uzrakstīja

Slavenais latviešu rakstnieks Jānis Poruks (1871-1911) ir vairākkārtīgi ārstējies psihiatriskajās slimnīcās gan Tērbatā, gan Latvijā. Porukam ārstējoties Tērbatas psihiatriskajā klīnikā, viņa ārstējošais ārsts bija Hermanis Buduls (1882-1954), latviešu psihiatrs, vēlākais psihiatrijas profesors Latvijas Universitātē. Hermanis Buduls par Poruka slimību un tās iespaidu uz viņa daiļradi vēlāk sarakstīja divas grāmatas – Poruku Jānis savas garīgās dzīves […]

Lasīt tālāk »

21
Feb

Ģintermuižas slimnīcas pacientu uzņemšanas – izrakstīšanas žurnāls, 1942

Uzrakstīja

P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs glabā dramatisku notikumu liecinieku psihiatrijas vēsturē –  Ģintermuižas psihiatriskās slimnīcas pacientu uzņemšanas – izrakstīšanas žurnālu (1941-1942).  Ieraksts 1942. gada 8. janvārī liecina, ka vienā dienā no slimnīcas „izrakstīti” 425 pacienti – viņus nošāva nacistu okupācijas spēki. Kopumā nacistu okupācijas laikā Latvijas psihiatriskās slimnīcās tika likvidēti vismaz 2327 pacienti.Par šiem notikumiem […]

Lasīt tālāk »

21
Feb

Insulīna nodaļa Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā, 1938

Uzrakstīja

Šizofrēnijas ārstēšanā insulīna šoka metodi pirmo reizi lietoja austriešu ārsts Manfrēds Zakels 1934. gadā Vīnē. Insulīna šoka metode pirmo reizi vēsturē ārstiem deva cerības uz šās slimības sekmīgu ārstēšanu. Metodes pamatā bija insulīna devu pakāpeniska palielināšana, līdz pacients ieslīga hipoglikēmiskajā komā, ko uzskatīja par ārstējošu stāvokli. Parasti hipoglikēmiskā koma ilga līdz divām stundām, pēc tās […]

Lasīt tālāk »

8
Feb

Ernsts fon Bergmanis (1836-1907) – aseptiskās ķirurģijas pamatlicējs

Uzrakstīja

Viens no pazīstamākajiem ārstiem medicīnas vēsturē ir baltvācu ķirurgs Ernsts fon Bergmanis (Ernst von Bergmann) – aseptiskās ķirurģijas pamatlicējs. Viņš 1890. gadā 10. Starptautiskajā ārstu kongresā Berlīnē pasludināja aseptikas pamatlikumu – visam, kas saskaras ar brūci, jābūt sterilam. Mazāk zināms fakts, ka slavenais ķirurgs ir dzimis Rīgā un bērnības un skolas gadus pavadījis Rūjienā un […]

Lasīt tālāk »

8
Feb

Hidroterapija Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā. Rīga, 20. gs. sākums

Uzrakstīja

Hidroterapija (ārstēšana ar ūdeni) īpašu popularitāti psihiatrijā sasniedza 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, kad hidroterapiju īstenoja galvenokārt siltu ilgu vannu veidā (Dauerbäder), kurās slimnieki atradās pat dienām un nedēļām ilgi. Sarkankalna slimnīcas direktors profesors Hermanis Buduls (1882-1954) mācību grāmatā Psihiatrija (1924) rakstīja: “Klīniskie novērojumi rāda, ka šādas siltas vannas atstāj, ar retiem izņēmumiem, sevišķi […]

Lasīt tālāk »