Stāsti no krājumiem

27
Jūl

Rīgas zobārstniecības skolas 1910. gada izlaiduma fotogrāfija

Uzrakstīja

Gatavojoties Latvijas akadēmiskās zobārstniecības pamatlicēja profesora Kārļa Barona (1865–1944) simtpiecdesmitgadei, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā uzmanību saistīja kāds attēls, kurā fiksēts Rīgas zobārstniecības skolas astotais izlaidums 1910. gadā – absolventes un skolotāji, starp kuriem apakšrindā arī ievērojamais jubilārs.   Tā kā par šo skolu Latvijas medicīnas vēstures literatūrā nav rakstīts un pieejamie dati ārkārtīgi […]

Lasīt tālāk »

18
Jūn

Johana Kruzo ārstniecisko līdzekļu krājums jeb izmēģinātu un viegli iegūstamu līdzekļu krājums pret cilvēku ķermeņa izplatītākajām slimībām no labākajiem veciem un jauniem rakstiem

Uzrakstīja

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs 2013. gadā no Linarda Skujas kopā ar citiem materiāliem par viņa tēvu profesoru Nikolajam Skuju (1913–2012) saņēma dāvinājumā unikālu 18. gadsimta ārstniecisko līdzekļu grāmatu vācu valodā. Grāmatu “Johann Crusto Arzneyschatz: oder, Sammlung bewährter und leicht zu bekommender Mittel gegen die meisten Krankheiten des menschlichen Körpers, aus den besten alten und […]

Lasīt tālāk »

14
Mar

Vai zālēm vienmēr jābūt rūgtām?

Uzrakstīja

  Stikla stāvtrauks, kas pildīts ar sīkiem, krāsainiem zirnīšiem, vizuāli vairāk iederas saldumu veikalā, nevis aptiekas plauktā. Tomēr, neskatoties uz pievilcīgo izskatu, krāsainie zirnīši tika lietoti nepatīkamas kaites gadījumā – tad, ja cilvēka gremošanas sistēmā bija sākušas parazitēt cērmes vai spalīši. Krāsainie zirnīši saturēja no cērmju vērmeles (Artemesia cina) iegūtu aktīvo vielu santonīnu, kas bija plaši […]

Lasīt tālāk »

28
Dec

Kas bija Iļja Mečņikovs un kur glabājas viņa Nobela medaļa?

Uzrakstīja

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs glabā Nobela prēmijas laureāta krievu biologa, celulārās imunitātes teorijas pamatlicēja Iļjas Mečņikova (1845–1916) kolekciju, kurā ietilpst arī viņam 1908. gadā pasniegtā Nobela medaļa. Šīs kolekcijas veidošanās sākumi saistāmi ar viņa sievas Olgas Mečņikovas vārdu, pēc kuras ierosinājuma 1926. gadā Maskavā tika nodibināts Mečņikova memoriālais muzejs. Vēlāk, 1975. gadā, kolekciju pārņēma […]

Lasīt tālāk »

18
Okt

Slīkušo atdzīvināšana Rīgas glābšanas iestādē

Uzrakstīja

18. gadsimta Rīgā Daugavas upe bija svarīgākais satiksmes ceļš, tāpēc uz ūdeņiem nereti notika nelaimes gadījumi, tostarp ar letālu iznākumu. 1791. gadā, lai mazinātu slīkušo skaitu, arī Rīgā pēc Hamburgas glābšanas iestādes parauga tika dibināta pirmā glābšanas iestāde slīkstošo glābšanai. Glābšanas iestāde bija pakļauta Rīgas pilsētas maģistrātam un  sākotnēji tika izveidota ar vienu mērķi – glābt slīkstošo […]

Lasīt tālāk »

11
Okt

Daudz dāmām diženām it visas sāpes rima no Tava dīvainā un lēnā pieskāriena: Dr. Nikolajam Skujam – 100

Uzrakstīja

    5. oktobrī 100. jubilejas reize atnākusi vienam no izcilākajiem Latvijas ārstiem – internistam un gastroenterologam Nikolajam Skujam (1913–2012). Nikolajs Skuja sava garā mūža laikā ir bijis gan jaunākais, gan vecākais ārsts Latvijā – 1936. gadā, beidzot LU Medicīnas fakultāti, viņš 22 gadu vecumā kļuva par toreiz jaunāko ārstu Latvijā, bet 2008. gadā, 95 […]

Lasīt tālāk »

26
Jūl

Rislinga tēvs — Hieronīms Boks?

Uzrakstīja

Hieronīms Boks (latinizēti Tragus; 1498 Heidersbaha, Lejasfalca—1554 Hornbaha), vācu mācītājs, ārsts, botāniķis, entomologs. Studējis fiziku un teoloģiju. Minēts Heidelbergas universitātes sarakstos. Deviņus gadus strādājis par skolotāju Zārbrikenē. Vēlāk saņem mūža mācītāja vietu Hornbahā. Īsu laiku ir Nasavas hercoga Filipa II galma ārsts. No grieķu tulkojis vācu valodā Diocles Carystius „Epistola de tuenda valetudine” (vēstule veselības […]

Lasīt tālāk »

2
Apr

No muskatrieksta līdz ziepēm: 18. gs. aptiekas trauka restaurācija

Uzrakstīja

Restaurējot muzeja krājumā esošo 18. gadsimta aptiekas koka trauku atklājās, ka sākotnēji tas lietots nevis muskatriekstu, kā tika uzskatīts, bet medicīnisko ziepju glabāšanai. Kā tā? Koka aptieku trauki ir ne tikai vieni no senākajiem, bet arī visilgāk lietotajiem aptieku traukiem – tie tika izmantoti kā viduslaiku, tā vēl 20. gs. sākuma aptiekās. Mainoties ārstēšanas metodēm […]

Lasīt tālāk »

25
Feb

Jāņa Poruka zīmējumi psihiatriskajā slimnīcā

Uzrakstīja

Slavenais latviešu rakstnieks Jānis Poruks (1871-1911) ir vairākkārtīgi ārstējies psihiatriskajās slimnīcās gan Tērbatā, gan Latvijā. Porukam ārstējoties Tērbatas psihiatriskajā klīnikā, viņa ārstējošais ārsts bija Hermanis Buduls (1882-1954), latviešu psihiatrs, vēlākais psihiatrijas profesors Latvijas Universitātē. Hermanis Buduls par Poruka slimību un tās iespaidu uz viņa daiļradi vēlāk sarakstīja divas grāmatas – Poruku Jānis savas garīgās dzīves […]

Lasīt tālāk »

21
Feb

Ģintermuižas slimnīcas pacientu uzņemšanas – izrakstīšanas žurnāls, 1942

Uzrakstīja

P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs glabā dramatisku notikumu liecinieku psihiatrijas vēsturē –  Ģintermuižas psihiatriskās slimnīcas pacientu uzņemšanas – izrakstīšanas žurnālu (1941-1942).  Ieraksts 1942. gada 8. janvārī liecina, ka vienā dienā no slimnīcas „izrakstīti” 425 pacienti – viņus nošāva nacistu okupācijas spēki. Kopumā nacistu okupācijas laikā Latvijas psihiatriskās slimnīcās tika likvidēti vismaz 2327 pacienti.Par šiem notikumiem […]

Lasīt tālāk »