18
Okt

Slīkušo atdzīvināšana Rīgas glābšanas iestādē

18. gadsimta Rīgā Daugavas upe bija svarīgākais satiksmes ceļš, tāpēc uz ūdeņiem nereti notika nelaimes gadījumi, tostarp ar letālu iznākumu. 1791. gadā, lai mazinātu slīkušo skaitu, arī Rīgā pēc Hamburgas glābšanas iestādes parauga tika dibināta pirmā glābšanas iestāde slīkstošo glābšanai. Glābšanas iestāde bija pakļauta Rīgas pilsētas maģistrātam un  sākotnēji tika izveidota ar vienu mērķi – glābt slīkstošo […]

Lasīt tālāk »

11
Okt

Daudz dāmām diženām it visas sāpes rima no Tava dīvainā un lēnā pieskāriena: Dr. Nikolajam Skujam – 100

    5. oktobrī 100. jubilejas reize atnākusi vienam no izcilākajiem Latvijas ārstiem – internistam un gastroenterologam Nikolajam Skujam (1913–2012). Nikolajs Skuja sava garā mūža laikā ir bijis gan jaunākais, gan vecākais ārsts Latvijā – 1936. gadā, beidzot LU Medicīnas fakultāti, viņš 22 gadu vecumā kļuva par toreiz jaunāko ārstu Latvijā, bet 2008. gadā, 95 […]

Lasīt tālāk »

1
Okt

Joahimam fon Rammam – 250

Joahims Edlers fon Ramms dzimis 1763.gada 13.oktobrī un miris 1825.gada 26.jūnijā Rīgā. Joahima tēvs bija tirgotājs, kurš 1788.gadā nopirka dižciltības diplomu. Skolas gaitas Joahims sācis Rīgas licejā, medicīnas un ķirurģijas doktora grādu ieguvis 1786.gadā Jēnas Universitātē. No 1803. līdz 1809. gadam strādāja par Nabagu slimnīcas (Rīgas 1.slimnīcas) di­rektoru un vienīgo ārstu, kā arī ieņēmis Rīgas […]

Lasīt tālāk »

17
Sep

Oftalmoloģisko etīžu meistars – Solomons ( Zālamans) Magiļņickis (1903–1990)

Šogad, 13. septembrī, apritēja 110. gadskārta izcilajam acu ārstam Solomonam (Zālamanam) Magiļņickim. Tomēr vēsturiski interesantāko mantojumu S. Magiļņickis atstājis oftalmoloģijas vēsturē. S. Magiļņickis bija izcils „oftalmoloģisko etīžu” meistars, ļaujot lasītājam izjust daudzas, kā viņš pats izteicās, „dramatiskās” oftalmoloģijas peripētijas. S. Magiļņickis izskatījis senās Rīgas adresu grāmatas, izrakstīdams visas ziņas par Rīgā kādreiz praktizējošiem acu ārstiem. […]

Lasīt tālāk »

3
Sep

Kārlim Šīmanim – 250

Ārsts Kārlis Šīmanis dzimis 1763.gada 16.septembrī un miris 1835.gada 17.martā Jelgavā. Izglītoties sācis Jelgavas Pilsētas skolā, no 1779. līdz 1782.gadam Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā jeb Pētera akadēmijā (Academia Petrina). Medicīnas doktora grādu ieguvis studējot Getingenes universitātē 1786.gadā. Atgriežoties Latvijā ( 1787.gadā) strādājis par ārstu Jelgavā. Pievērsies sēravotu dziedniecisko īpašību pētniecībai Baldonē un Bārbelē. Pēc ģenerālgubernatora pavēles […]

Lasīt tālāk »

22
Aug

Palīdziet atpazīt!

Lūdzu aplūkojiet Medicīnas vēstures muzeja rīcībā nonākušās fotogrāfijas. Ja atpazīstat tajās redzamos cilvēkus, lūdzam par to paziņot uz e-pastu: ilze.bule@mvm.lv vai pa tālruni 67322654.   Paldies par palīdzību!                     

Lasīt tālāk »

26
Jūl

Rislinga tēvs — Hieronīms Boks?

Hieronīms Boks (latinizēti Tragus; 1498 Heidersbaha, Lejasfalca—1554 Hornbaha), vācu mācītājs, ārsts, botāniķis, entomologs. Studējis fiziku un teoloģiju. Minēts Heidelbergas universitātes sarakstos. Deviņus gadus strādājis par skolotāju Zārbrikenē. Vēlāk saņem mūža mācītāja vietu Hornbahā. Īsu laiku ir Nasavas hercoga Filipa II galma ārsts. No grieķu tulkojis vācu valodā Diocles Carystius „Epistola de tuenda valetudine” (vēstule veselības […]

Lasīt tālāk »

26
Jūn

Viktors Kalnbērzs (1928): ķirurgs-traumatologs, ortopēds

Viens no Latvijas 100 izcilākajām personībām. Ārstam nedrīkst būt „gadījumu”. Viņam ir cietēji, kam nepieciešama palīdzība. V. Kalnbērzs

Lasīt tālāk »

26
Apr

Ferdinands Neireiters (1893-1946): latvju dainas no tiesu mediķa skatu punkta

Akadēmiskās tiesu medicīnas disciplīnas sākumi Latvijā meklējami pirms aptuveni 90 gadiem, kad 1922. gadā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē tika dibināts Tiesu medicīnas institūts. Tā izveide un darbība bija saistīta ar izcilas personības, austriešu zinātnieka Ferdinanda Neireitera (1893-1946) vārdu, kuram šogad aprit 140. gadskārta. Ferdinands Neireiters piedzima Budapeštā 1893. gada 23. jūlijā. Ārsta izglītību viņš ieguva […]

Lasīt tālāk »

2
Apr

No muskatrieksta līdz ziepēm: 18. gs. aptiekas trauka restaurācija

Restaurējot muzeja krājumā esošo 18. gadsimta aptiekas koka trauku atklājās, ka sākotnēji tas lietots nevis muskatriekstu, kā tika uzskatīts, bet medicīnisko ziepju glabāšanai. Kā tā? Koka aptieku trauki ir ne tikai vieni no senākajiem, bet arī visilgāk lietotajiem aptieku traukiem – tie tika izmantoti kā viduslaiku, tā vēl 20. gs. sākuma aptiekās. Mainoties ārstēšanas metodēm […]

Lasīt tālāk »