23
Jūl

Holeras laika dzīve Jelgavā Krišjāņa Barona liecībās

Cik dažu mīļu kolēra Šī gadā bargi aprija?! Cik sērdienīši, atstāti, Ne rauda šodien skumīgi? F. J. Šonbergs, Jelgavā, 1853. 2020. gads pasauli, Eiropu un Latviju pārsteidza ar jaunu un nezināmu koronovīrusa SARS-CoV-2 pandēmiju. Mēs, pieraduši, ka gandrīz pret katru kaiti ir kādas antibiotikas vai citas zāles, šajā pandēmijā tikām apstādināti savā ikdienas steigā, pilnībā […]

Lasīt tālāk »

29
Jūn

Vienīgais Ponapes salas latviešu ārsts

Izdzirdot vārdu Ponapes sala, vairumam cilvēku radīsies jautājums, kur tāda atrodas un kas tā ir par vietu. Tomēr daļai latviešu ārstu kopienas un viņu ģimenes locekļiem šis vārds nav svešs. Otrais pasaules karš daudzu latviešu dzīves “apgrieza kājām gaisā”, un neviens nevarēja iedomāties, kādus likteņa pavērsienus sagaidīs pēckara pasaulē. Daudziem latviešiem, kas Otrā pasaules kara […]

Lasīt tālāk »

8
Jūn

“Peldošie zārki”. Kāds karantīnas stāsts

  2020.gada 9. jūnijā Latvijā paredzēts atcelt ārkārtējo situāciju, kas tika izsludināta saistībā ar COVID 19. Dzīve pamazām vairāk vai mazāk atgriezīsies ierastā stāvoklī, tiesa gan, joprojām ar dažādiem ierobežojumiem. Karantīna, kas daudziem likās milzīgs apgrūtinājums, būs jāievēro arvien mazākam cilvēku skaitam. Jau kopš Bībelē aprakstītajiem izolācijas pasākumiem karantīnas  mērķis ir ierobežot cilvēku pārvietošanos, lai […]

Lasīt tālāk »

29
Mai

Informēts, tātad apbruņots…

… kādā rītā Lilijas sejā uzziedēja katrā vaigā pa sārtai rozei. Tās bija lielākās nelaimes zīmes. Ātrais dilonis. Bet Kuilene sacīja: nekad, Lilij, neesi izskatījusies tik skaista kā tagad. Vaigi kā no ziloņkaula, un tādas viņos krāšņas rozes. Jonass Miesnieks, «Varkaļu Lilija» Turpinot sarunu par laiku, kuru pārdzīvojam, šoreiz viena epizode par cilvēces mūžīgo biedu — […]

Lasīt tālāk »

15
Mai

Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgā māsa Elza Nulle-Siecenieks (1895—1977)

Pasaules Veselības organizācija 2020. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko māsu un vecmāšu gadu, lai godinātu māsu un vecmāšu būtisko lomu vispārējā veselības aizsardzībā un cilvēku labklājības nodrošināšanā un uzlabošanā. Šogad atzīmējam arī māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas (Florence Nightingale, 1820—1910) 200. jubileju. F. Naitingeila bija angļu žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece. Krimas kara laikā (1853—1856) viņa […]

Lasīt tālāk »

11
Mai

Angļu sviedri- epidemioloģiska un vēsturiska mistērija

Angļu sviedru slimnieka ārstēšana. Avots: Gemeinfrei, https://www.welt.de/180675502   Angļu sviedri – epidemioloģiska un vēsturiska mistērija Šobrīd, kad ārsti un zinātnieki cīnās visiem spēkiem, lai atrastu skaidrojumu līdz šim nepazīstamai slimībai un galu galā to uzvarētu, un pasargātu cilvēci no briesmīgas katastrofas, ir interesanti atskatīties pagātnē un noskaidrot, vai līdzīgas situācijas jau nav bijušas sastopamas. 15.gs. […]

Lasīt tālāk »

8
Mai

Latvijas Sarkanā Krusta Jaunjelgavas veselības kopšanas punkts

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas daudz fotogrāfiju, kurās var redzēt medicīnas darbinieku darbu dažādās iestādēs un vietās. Starp tām ir kāda īpaša fotogrāfija. Tajā redzams Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jaunjelgavas veselības kopšanas punkta ārsts, kurš pārbauda zīdaiņa svaru, asistējot mātei un vecmātei. Muzeja krājumā no Jaunjelgavas ir vēl divas fotogrāfijas. Kas bija šī […]

Lasīt tālāk »

28
Apr

Mums jāpārdzīvo šis laiks – un mēs to pārdzīvosim

Leģendārais bērnu ārsts Jēkabs Nīmanis (1892—1979) savā 1943. gada grāmatā “Mazbērns” rakstīja: “Karavīram neprasa, vai viņš spēj, viņam jāvar. Arī bērnu vecākiem tagadējos laikos ir jāvar daudz kas. Mazbērni vairāk kā senāk ir jāuzrauga un jāizolē no ārpasaules, no kurienes briesmas draud vairāk nekā jebkad. Mums jāpārdzīvo šis laiks, un mēs to pārdzīvosim.” Cik aktuāli, […]

Lasīt tālāk »

21
Apr

Unikālas foto liecības par Krievijas-Japānas karu (1904-1905)

  Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas unikāla Krievijas–Japānas kara liecība – divi fotoalbumi ar 195 attēliem un vēl 13 atsevišķas fotogrāfijas, kas piederējušas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes prof. Dr. med. h. c. Ernestam Putniņam (1867–1962). Šie fotomateriāli sniedz vizuālu ieskatu Krievijas–Japānas kara gaitā no medicīnas darbinieka skatu puses, kas šo fotogrāfiju unikalitāti padara vēl […]

Lasīt tālāk »

21
Apr

Pirmā latviešu anatoma Jēkaba Prīmaņa portrets

                          Caurskatot šā gada laikā muzeja krājumu papildinājušās fotogrāfijas, uzmanību piesaista Latvijas neatkarības cīņu dalībnieka, pirmā latviešu anatoma, anatomikuma veidotāja, pedagoga un zinātnieka Jēkaba Prīmaņa (1892 – 1971) portrets. Šajā fotogrāfijā anatomijas pasniedzējs pozē stāvam pie kailas sievietes torsa. Pēc atvaļināšanās no Latvijas […]

Lasīt tālāk »