Unikālas foto liecības par Krievijas-Japānas karu (1904-1905)

Putniņš atpūtas brīdī

Ernests Putniņš (1867-1962) atpūtas brīdī Krievu-japāņu karā

 

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas unikāla Krievijas–Japānas kara liecība – divi fotoalbumi ar 195 attēliem un vēl 13 atsevišķas fotogrāfijas, kas piederējušas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes prof. Dr. med. h. c. Ernestam Putniņam (1867–1962). Šie fotomateriāli sniedz vizuālu ieskatu Krievijas–Japānas kara gaitā no medicīnas darbinieka skatu puses, kas šo fotogrāfiju unikalitāti padara vēl būtiskāku.

Krievijas–Japānas karš, saukts arī par Krievu–japāņu karu, norisinājās no 1904. gada 8. februāra līdz 1905. gada 27. jūlijam starp Krievijas un Japānas impērijām par ietekmi Tālajos Austrumos. Kā Krievijas impērijas pavalstnieki šajā karā tika iesaistīti arī vairāki tūkstoši latviešu. Starp tiem bija, piemēram, vēlākie Latvijas armijas ģenerāļi – Jānis Kurelis, Jānis Balodis, Rūdolfs Bangerskis, vēlākais Latvijas Republikas Ministru prezidents Hugo Celmiņš un otrais Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Starp karā iesauktajiem bija arī daudzi medicīnas darbinieki, īpaši ārsti. Krievijas–Japānas karā no tagadējās Latvijas teritorijas tika iesaukti aptuveni 200 ārstu. 20. gs. sākumā Latvijā strādāja ap 700 ārstu. 1903. gadā Rīgā bija 320 ārstu un šai karā tika mobilizētiti ap 120 ārstu.

Krievijas–Japānas karā piedalījās arī vairāki vēlākie Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēki: prof. Jēkabs Alksnis (1870–1957), prof. Jānis Dzirne (1860–?), prof. Ernests Fērmanis (1872–1947), prof. Jānis Jankovskis (1876–1925), prof. Vasilijs Kļimenko (1868–1941), prof. Ernests Putniņš (1865–1962), privātdocents Gustavs Reinhards (1868–1937) un privātdocents Jēkabs Šīrons (1870–1945). Karā paredzēts bija iesaukt arī prof. Kārli Baronu (1865-1944), bet sakarā ar to, ka viņš strādāja dzelzceļu sistēmā par ārstu, viņam tika atļauts palikt Rīgā.

Ārsts Ernests Putniņš (1867-1962) Krievu-japāņu karā

Ārsts Ernests Putniņš (1867-1962) Krievu-japāņu karā

Profesors Ernests Putniņš bija Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Dzemdniecības un ginekoloģijas mācībpriekšmeta izveidotājs Latvijā. Viņš dzimis 1867. gada 17. martā Kosas pagasta Kļavkalna Reinmuižas zemnieka ģimenē. Pēc Cēsu Bērzaines ģimnāzijas beigšanas no 1888. līdz 1894. gadam viņš studējis Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē, pēc kuras absolvēšanas četrus gadus strādāja Kalncempjos pie Alūksnes. No 1901. gada E. Putniņš strādāja un dzīvoja Rīgā kur atvēra savu privātpraksi un iekārtoja ginekoloģijas un dzemdniecības privātklīniku. Savu veiksmīgi uzsākto privātpraksi viņam nācās pārtraukt 1904. gada oktobrī, kad tika iesaukts militārajā kara dienestā un nosūtīts uz Mandžūriju. 1904. gada 24. oktobrī no Rīgas viņš ar vilcienu aizbrauca līdz Irkutskai. Tur tika norīkots par ārstu Krievijas imperatores Marijas Fjodorovnas Stavropoles Sarkanā Krusta lazaretē. E. Putniņš, atrodoties Mandžūrijā, piedalījās kaujās pie Landeu un Mukdenas. Rīgā viņš atgriezies 1906. gadā kur atjaunoja savu privātpraksi un darbību. Pēc tam otro reizi savu darbību bija spiests pārtraukt saistībā ar mobilizēšanu Krievijas armijā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Pirmā pasaules kara no 1919. līdz 1924. gadam E. Putniņš bija Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktors. Viņš vadīja slimnīcas vecmāšu skolu un slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļu. No 1928. gada viņš strādāja Rīgas pilsētas 2. slimnīcā. No 1921. līdz 1939. gadam E. Putniņš vadīja Latvijas Universitātes Dzemdību un ginekoloģijas klīniku, 1922. gadā tika ievēlēts par vecāko docentu, 1930. gadā – par medicīnas goda doktoru un 1931. gadā – par profesoru. Profesors Ernests Putniņš mira 1962. gada 15. janvārī Rīgā un tika apbedīts Rīgas Meža kapos.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā bez prof. Ernesta Putniņa diviem fotoalbumiem krājumā glabājas arī 13 atsevišķas fotogrāfijas, pieci dokumenti un trīs apbalvojumi, kas saņemti par piedalīšanos šai karā. Par to, kas ir fotogrāfiju autors, ziņu nav, jādomā, ka tas bijis gan pats E. Putniņš, gan arī kāds no kolēģiem, jo vairākās fotogrāfijās redzams arī pats profesors. Visas fotogrāfijas albumos ir ielīmētas un tikai dažām ir sniegti īsi paraksti, kur vieta vai objekts atrodas. Teritoriālais diapazons sniedzas no Irkutskas līdz Harbinai. Fotoalbumos esošās fotogrāfijas sniedz ļoti būtisku ieskatu ne tikai pašā militārajā konfliktā, bet arī paver daudz plašāku skatījumu uz ikdienas dzīvi. Fotogrāfijas var iedalīt vairākās grupās: sadzīves ainas, apkārtnes skati, vietējo iedzīvotāju tipāži, kaujas ainas un militārā tehnika, sanitārais transports, medicīniskais aprīkojums un personu grupas. Fotogrāfijās atspoguļota gan vietējo iedzīvotāju ikdiena, reliģiskie priekšstati un ģērbšanās kultūra. Tāpat arī ikdienas dzīve militārajā nometnē un lazaretē. Foto redzama gan kādas personas nāvessoda izpilde pakarot, gan sagūstītie japāņu karagūstekņi. Tāpat arī pašas lazaretes iekārtojums, transporta līdzekļi un atsevišķās fotogrāfijās arī esošais personāls.

Vietējais lūgšanas templis Mandžūrijā

Vietējais lūgšanas templis Mandžūrijā

Vietējais lūgšanas templis Mandžūrijā

Vietējais lūgšanas templis Mandžūrijā

Mandžūrijas iedzīvotāji

Mandžūrijas iedzīvotāji

Mandžūrijas iedzīvotāji

Mandžūrijas iedzīvotāji

Mandžūrijas iedzīvotāji

Mandžūrijas iedzīvotāji

Lāču dresētājs

Lāču dresētājs

Ikdienas ainas kādā no apdzīvotajām vietām

Ikdienas ainas kādā no apdzīvotajām vietām

Stumjamās nestuves

Stumjamās nestuves

Kaujas pozīcijas

Kaujas pozīcijas

Vietās, kur nav ceļu, izveidotas šādas zirgu pārnēsājamās nestuves

Vietās, kur nav ceļu, izveidotas šādas zirgu pārnēsājamās nestuves

Krievijas imperatores Marijas Fjodorovnas Stavropoles Sarkanā Krusta lazaretes personāls un ievainotie

Krievijas imperatores Marijas Fjodorovnas Stavropoles Sarkanā Krusta lazaretes personāls un ievainotie

Iekārtotā lauku lazarete Mandžūrījā

Iekārtotā lauku lazarete Mandžūrījā

Nāvessoda izpilde

Nāvessoda izpilde

Sanitārā transporta kolona

Sanitārā transporta kolona

Zirga apkalšana

Zirga apkalšana

 

Nav komentāru