Latvijas Sarkanā Krusta Jaunjelgavas veselības kopšanas punkts

LSK001 (1)

LSK Jaunjelgavas veselības kopšanas punktā Dr. Izaks Hercbergs un vecmāte Lība Ezers veic zīdaiņa svara noteikšanu. Jaunjelgava, ap 1925. gadu.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas daudz fotogrāfiju, kurās var redzēt medicīnas darbinieku darbu dažādās iestādēs un vietās. Starp tām ir kāda īpaša fotogrāfija. Tajā redzams Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jaunjelgavas veselības kopšanas punkta ārsts, kurš pārbauda zīdaiņa svaru, asistējot mātei un vecmātei. Muzeja krājumā no Jaunjelgavas ir vēl divas fotogrāfijas. Kas bija šī iestāde, un kāds liktenis bija abiem medicīnas darbiniekiem?

Latvijas Sarkanā Krusta Jaunjelgavas veselības kopšanas punkts dibināts 1920. gadā kā Amerikas Sarkanā Krusta bērnu ambulatorijs palīdzības sniegšanai bēgļu un trūcīgo ģimeņu bērniem, atbalstot tos ar ēdināšanu, apģērbu un veselības pārbaudēm. Ambulatoriju iekārtoja Dr. Izaka Hercberga (1857—1941) privātprakses telpās. Viņš arī bija tās vadītājs. Par palīdzi tajā strādāja vecmāte Lība Ezers (1862—1935). Amerikas Sarkanajam Krustam izbeidzot savu darbību Latvijā, no 1922. gada ambulatoriju pārņēma Latvijas Sarkanais Krusts. Pēc 1. pasaules kara līdz pat 20. gs. 20. gadu beigām, sakrā ar žēlsirdīgo māsu izteiktu trūkumu, bieži veselības kopšanas punktos strādāja vecmātes, kuras pildīja arī māsu funkcijas.

1926. gadā punkts nokļuva LSK Jaunjelgavas nodaļas tiešā pārziņā. No 1933. gada 1. septembra līdz 1940. gadam to vadīja Dr. Berta-Marija Makovčika (dzim. Balode, 1891—1986). 1934. gadā punktu no ārsta I. Hercberga privātprakses pārcēla uz Rīgas ielu. Ar LSK Galvenās valdes atbalstu 1935. gadā Jaunjelgavas veselības kopšanas punktā ierīkoti kalnu saules un zobārstniecības kabineti. Zobārstniecību šeit vadīja ārste zobu slimībās Muša Gurēviča (1899—1941). 1939. gada novembrī veselības punktu pārcēla uz piemērotākām telpām Rīgas ielā 1. Tajā strādāja ārste, zobārste un divas žēlsirdīgās māsas. Pēc Latvijas Republikas inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gadā LSK Jaunjelgavas veselības kopšanas punktu pārņēma Latvijas PSR Jēkabpils apriņķa Veselības nodaļa, pārveidojot par Jaunjelgavas bērnu konsultācijas punktu. Pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma Jaunjelgavas veselības kopšanas punktu nodeva jaundibinātajai Tautas Palīdzības organizācijai, kuras pārziņā nonāca visas bijušās Latvijas Sarkanā Krusta un citu organizāciju veselības iestādes. 1942. gada beigās Tautas Palīdzības Jaunjelgavas veselības kopšanas punktu pārcēla Lāčplēša ielā 1, bet vēl 1943. gada sākumā savu darbību tas nebija atjaunojis. Galvenais iemesls bija medicīnas personāla trūkums. Pēc Otrā pasaules kara punkts savu darbību pārtrauca.

MVM_52902_Ff_6704

LSK Jaunjelgavas nodaļas veselības kopšanas punkta jauno telpu atklāšana. Pirmā rinda no kreisās: 1. — LSK veselības kopšanas punktu pārbaudītāja (instruktise) un LSK Žēlsirdīgo māsu savienības sekretāre Justīne Kušķe, 2. — LSK Jaunjelgavas nodaļas vadītājs Vilhelms Celms, 3. — LSK punkta ārste Berta-Marija Makovčika, 4. — LSK ģenerālsekretārs Jānis Akmens, 5. — LSK Jaunjelgavas nodaļas dāmu komitejas priekšniece Aleksandra Grīna, 7. — LSK punkta vecmāte Lība Ezers. Otrā rindā no labās: 1. — Dr. Geršuns Naišuls. Jaunjelgava, 1934.

LSK Jaunjelgavas nodaļa dibināta 1926. gada 5. septembrī. Tas darbojās vairākos virzienos: 1) naudas līdzekļu vākšana; 2) veselības kopšanas punkta uzturēšana; 3) trūcīgo ģimeņu bērnu atbalsts; 4) bērnu izglītošana veselības aizsardzībā; 5) vietējās slimnīcas izveidošana. Par nodaļas pirmo priekšnieku (1926—1932) ievēlēja Jaunjelgavas pamatskolas pārzini Jāni Vēzi. No 1933. līdz 1936. gadam nodaļu vadīja Jaunjelgavas policijas priekšnieks Vilhelms Celms. 1937. gadā par priekšnieku iecēla ārstu Alfrēdu Pētersonu (1901—1959), kuram savu vietu nācās atstāt, jo viņu apsūdzēja par līdzdalību aborta veikšanā un notiesāja ar divu mēnešu nosacīta soda. Pēdējie LSK Jaunjelgavas nodaļas vadītāji bija Latvijas Bankas Jaunjelgavas nodaļas priekšnieks Teodors Smilga 1938. gadā un Jaunjelgavas policijas priekšnieks Pēteris Zemītis 1939.—1940. gadā.

1939. gadā LSK Jaunjelgavas nodaļā bija 81 biedrs. Tās valdē bija priekšnieks Jaunjelgavas policijas priekšnieks Pēteris Zemītis, vietnieks Jaunjelgavas ūdensceļu pārzinis Juris Pakalns, kasieris Jaunjelgavas pastmeistars Fricis Tencens, sekretārs skolotājs Teodors Blaus, kā locekļi – Jānis Eže un Jaunjelgavas pilsētas galva Jānis Plostiņš. Revīzijas komisijā – miertiesnesis Pauls Elsiņš, skolas pārzinis Jānis Vēzis un skolotājs Kārlis Sangovičs.

Pie LSK Jaunjelgavas nodaļas darbojās arī Dāmu komiteja, kuras priekšniece bija sabiedriskā darbiniece Aleksandra Grīna. Nodaļas dāmu komitejas galvenie uzdevumi bija līdzekļu vākšana un lekciju organizēšana. Katru gadu dāmas organizēja Ziemassvētku eglīti ar dāvanām nodaļas trūcīgo biedru bērniem.

LSK002 (1)

Ziemassvētku eglīte LSK Jaunjelgavas veselības kopšanas punktā. 1. no kreisās puses Dr. Izaks Hercbergs, pie eglītes vecmāte Lība Ezers. Jaunjelgava, ap 1930. gadu.

Finansējumu nodaļas darbībai guva no ziedojumu bundžām, loterijas biļetēm, biedru naudām un teātra izrādēm, kā arī no Jaunjelgavas pilsētas un apkārtējo pagastu pašvaldībām. Nodaļa ik gadus trūcīgo ģimeņu bērnus atbalstīja ar apģērbu, apaviem, dažreiz arī ar brīvpusdienām, zīdaiņu pūriņiem, nodrošinot trūcīgo ģimeņu bērniem arī veselības pārbaudes. 1929. un 1931. gada pavasara plūdos cietušajiem un bezdarbniekiem nodaļa organizēja silto pusdienu izsniegšanu. LSK Jaunjelgavas nodaļas mērķis bija kopā ar pilsētas pašvaldību izveidot vietējo slimnīcu, kas gan nenotika. Šim mērķim uzkrātos naudas līdzekļus izlietoja veselības kopšanas punkta darbības uzlabošanai, kā arī kalnu saules un zobārstu kabineta iekārtošanai un uzturēšanai.

PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā daudzi LSK Jaunjelgavas nodaļas valdes un veselības kopšanas punkta darbinieki cieta represijās vai tika nogalināti holokaustā. Paulu Elsiņu (1894—1942), Jāni Plostiņu (1882—1942) ar ģimenēm un Aleksandru Grīnu (1895—1967) ar dzīvesbiedru, Jaunjelgavas pilsētas notāru Eduardu Grīnu (1890—1942) izsūtīja 1941. gadā. Visi vīrieši gāja bojā soda nometnēs. Aleksandra Grīna tika deportēta uz Krasnojarskas apgabala Nazarovas rajonu, kur atradās līdz 1956. gadam, kad tika atbrīvota un viņai atļāva atgriezties Latvijā. Par holokausta upuriem kļuva ilggadējais ārsts Izaks Hercbergs un zobārste Muša Gureviča, kura tika nošauta 1941. gada 11. jūlijā Beku silā kopā ar vēl aptuveni 65 ebrejiem. 1941. gada jūlija—augusta soda akcijās Jaunjelgavā nogalināja arī bijušo LSK Jaunjelgavas nodaļas valdes locekli, ārstu Geršunu Naišelu (1886—1941). Ārste Berta-Marija Makovčika 2. pasaules kara laikā pārcēlās uz Liepāju, kur strādāja pilsētas slimnīcā. Pēc kara viņa bija Liepājas slimnīcas galvenā ārste, kā arī ilgus gadus vadīja Terapijas nodaļu.

Dr. Izaks Hercbergs dzimis Tukumā 1857. gada 20. novembrī. 1862—1878 ar pārtraukumiem mācījies Kuldīgas ģimnāzijā. 1879—1881 studijas Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē. Pārgājis uz Tērbatas univeritātes Medicīnas fakultāti, kuru beidzis 1886. gadā. Ārsta tiesības ieguvis 1887. gada 24. janvārī. No 1887. gada strādāja par privātārstu Jaunjelgavā. 1914. gadā ieņēma pilsētas vecākā ārsta amatu. 1915. gadā devies bēgļu gaitās uz Tērbatu, vēlāk evakuēts uz Borisovu, kur darbojās kā ārsts. 1918. gadā atgriezās Jaunjelgavā un atjaunoja savu privātpraksi. 20. gs. 20. gadu sākumā viņš bija vienīgais ārsts Jaunjelgavā. No 1920. gada strādāja arī kā Jaunjelgavas veselības kopšanas punkta ārsts, bet veselības problēmu dēļ 1933. gadā vietu atstāja. 1941. gada jūlijā—augustā Izaks Hercbergs kopā ar ģimeni nogalināts holokaustā Jaunjelgavā.

Vecmāte Lība Ezers dzimusi 1862. gada 9. novembrī. 1894. gadā beigusi Tērbatas universitātes vecmāšu skolu. Kā vienīgā vecmāte sākusi darba gaitas Jaunjelgavā un tās apkārtnē. 20. gs. 20. gadu sākumā bija vienīgā vecmāte visā Jaunjelgavā un apkārtnē. No 1921. gada decembra līdz 1935. gada augustam bija Latvijas Sarkanā Krusta Jaunjelgavas veselības kopšanas punkta vecmāte un punkta māsa. Mirusi Jaunjelgavā 1935. gada 6. decembrī.

 

Literatūra:

Brensons, I. Šķirklis: Herzberg, Isaac. // Die Arzte Kurland. Rīga, 1929.

Lasmanis, U. Nairi pilsētas ebreju kopienas gals (Holokausts Jaunjelgavā). // Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. Holokausta izpēte Latvijā. Rīga, 2004, 12. sējums.

Taice, Ļ. Gādība par veselību Jēkabpils apriņķī. // Brīvā Daugava (Jēkabpils), 1941, nr. 27.

Apskats. Latvijas Sarkanā Krusta žurnāls. Rīga, 1923—1940.

Piemiņas lapa. Mirusi vecmāte Lība Ezers. // Žēlsirdīgā māsa. Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu savienības izdevums, 1935, nr. 2./3.

TP veselības kopšanas punktu darbs. // Kurzemes Vārds (Liepāja), 1943, nr. 52.

Nav komentāru