Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgā māsa Elza Nulle-Siecenieks (1895—1977)

Elza Nolle Sieceniece

LSK žēlsirdīgā māsa Elza Nulle Siecenieks. Rīga, 1914.

Pasaules Veselības organizācija 2020. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko māsu un vecmāšu gadu, lai godinātu māsu un vecmāšu būtisko lomu vispārējā veselības aizsardzībā un cilvēku labklājības nodrošināšanā un uzlabošanā. Šogad atzīmējam arī māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas (Florence Nightingale, 1820—1910) 200. jubileju. F. Naitingeila bija angļu žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece. Krimas kara laikā (1853—1856) viņa kopā ar 38 palīdzēm organizēja Lielbritānijas armijas ievainoto kopšanu. 1860. gadā pie Sv. Tomasa hospitāļa Londonā viņa izveidoja pasaulē pirmo sekulāro žēlsirdīgo māsu skolu. Viņas dzimšanas dienā 12. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā māsu diena.

Pasaulē medicīnas māsu augstākais novērtējums un apbalvojums ir Florences Naitingeilas medaļa ar diplomu. Medaļa dibināta 1912. gadā Starptautiskā Sarkanā Krusta konferencē Vašingtonā. Latvijā ar Florences Naitingeilas medaļu apbalvotas četras žēlsirdīgās māsas, viena no tām ir Elza Nulle-Siecenieks. 

LSK žēlsirdīgā māsa Elza Nulle-Siecenieks dzimusi 1895. gada 14. (27.) jūlijā Valmieras apriņķa Jaunvāles pagasta „Sieceniekos” saimnieka Pētera Siecenieka un Annas Cecīlijas (dz. Plauciņš) ģimenē. Beigusi Krievijas Sarkanā Krusta Rīgas žēlsirdīgo māsu kopienas kursus, 1914. gada 20. oktobrī viņa ieguva „žēlsirdīgās māsas kara laikā” statusu. Sākumā strādāja Latviešu ārstu biedrības un Latviešu Palīdzības komitejas lazaretē. 1915. gada decembrī kopā ar Dr. med. Jāni Jankovski (1876—1925) viņa sāka strādāt Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotajā lazaretē (1915—1918). 

MVM_F_26060_40

Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotajā lazaretē. No kreisās žēlsirdīgā māsa Elza Nulle-Siecenieks kopā ar pulkvedi Fridrihu Briedi. Rīga, 1917.

Māsa Elza Nulle-Siecenieks ir rakstnieka Aleksandra Grīna romāna „Dvēseļu putenis” žēlsirdīgās māsas Elzas prototips: „[..] Māsa Elza lūko palīdzēt ar spricējumiem vai leduspūsli un saka pa laipnam vārdam. Grūti sacīt, kas līdzējis visvairāk, vai morfijs vai māsas Elzas balto, vēso roku pieskāriens. Tā ir māsa Elza, kurā samīlas visi. [..]”

Pirmā pasaules kara laikā viņa bija precējusies ar Melnaksni, bet laulība šķirta. 1917. gada 3. septembrī lazareti evakuēja sākumā uz Valmieru, tad Tērbatu, kur tā atsāka savu darbību. Pēc Vācijas karaspēka ienākšanas Tērbatā 1918. gada februārī, jau martā tika pārtraukta lazaretes darbība. Jānim Jankovskim izdevās daļu lazaretes inventāra un personāla pārcelt uz Cēsīm, kur viņš ierīkoja sanatoriju karā cietušajiem. Līdzi devās vairums bijušās lazaretes personāla, arī E. Nulle-Siecenieks. Jau 1918. gada 14. aprīlī sanatorija uzsāka savu darbību. 

Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada vasarā kopā ar citām žēlsirdīgajām māsām E. Nulle-Siecenieks pārceļas uz Rīgu, kur sāk strādāt Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) lazaretē (vēlāk LSK Rīgas slimnīca).

MVM_40430_Falb_13_22

Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas lazaretes (slimnīcas) personāls Latvijas Neatkarības kara laikā. 2. rindā otrā no labās — žēlsirdīgā māsa Elza Nulle-Siecenieks. Rīga, 1919.

1920. gadā viņa strādā LSK Asaru bērnu sanatorijā. 1920. gada 20. oktobrī E. Nulle-Siecenieks kā LSK delegācijas pārstāve kopā ar citiem darbiniekiem dodas uz Maskavu, kur piedalās latviešu bēgļu, karagūstekņu un citu personu atgriešanā Latvijā. Pēc Maskavas viņa dodas uz Petrogradu (Pēterburgu), kur 1922. gada 31. augustā salaulājās ar Teodoru Nulli (1882-1930). 1923. gada 1. aprīlī Rīgā pasaulē nāca viņu dēls Marģers Nulle-Siecenieks. Laulība ar Teodoru Nulli šķirta 1928. gada 3. oktobrī, dēlam paliekot mātes aizbildniecībā. Pēc atgriešanās Latvijā viņa no 1924. līdz 1925. gadam vadīja LSK Krimuldas atpūtas namu. No 1925. līdz 1930. gadam strādāja par Liepājas pilsētas slimnīcas virsmāsu un slimnīcas māsu skolas audzinātāju.

MVM_6194_Ff_832

Liepājas pilsētas slimnīcas personāls un māsu skolas audzēknes. 2. rindā sestā no kreisās — virsmāsa Elza Nulle-Siecenieks. Liepāja, 20. gs. 20. gadu beigas.

Par savu darbu audzinātājas amatā E. Nulle-Siecenieks raksta: „[..] Liepājas skolā audzināšana uzticēta slimnīcas virsmāsai. Audzināšanai skolas vadība cenšas piegriezt lielu uzmanību. Cenšas pazīt katru skolnieci, mēģina viņas labās īpašības nostiprināt un sliktākās pēc iespējas izskaust. [..] Brīva laika viņām paliek diezgan maz, un to jāprot izlietot, lai gūtu atpūtu: kā fizisku, tā garīgu. [..]” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas viens no E. Nullei-Siecenieks dāvinātajiem Liepājas pilsētas māsu skolas audzēkņu piemiņas albumiem ar audzēkņu un slimnīcas personāla novēlējumiem. 

1931. gadā E. Nulle-Siecenieks pārcēlās uz Rīgu un strādāja LSK veselības kopšanas paraugpunktā Rīgā. 1932. gadā viņa sāka strādāt par LSK Jelgavas slimnīcas virsmāsu un jaunatvērtās LSK Jelgavas žēlsirdīgo māsu skolas instruktrisi. Par šo laiku E. Nulle-Siecenieks savās atmiņās rakstīja: „Uz Sarkanā Krusta Galvenās Valdes ierosinājumu un ar Jelgavas nodaļas valdes piekrišanu, 15. oktobrī pag. gadā (1932) sāka darboties otrā Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu skola Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas slimnīcā. [..] Audzēkņu internāts atrodas īrētās telpās, kurās iekārtota arī lekciju zāle un viesu istaba. Turpat atrodas arī slimnīcas virsmāsas-instruktrises dzīvoklis. [..]” 

MVM_42609_Ff_5143

LSK Jelgavas slimnīcas Žēlsirdīgo māsu skolas izlaidums. 1. rindas centrā virsmāsa Elza Nulle-Siecenieks un galvenais ārsts Dāvids Bīskaps. Jelgava, ap 1935. gadu.

No 1936. gada 15. februāra E. Nulle-Siecenieks strādā Latvijas Bērnu palīdzības biedrībā un LSK Rīgas slimnīcā un žēlsirdīgo māsu skolā, kuras simtsgadi šogad atzīmējam. Tai ir bija nozīmīga loma žēlsirdīgo māsu un vēlāk medicīnas māsu izglītošanā.  Mūsdienās tā turpina savu darbību kā Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža. 1939. gadā E. Nulle-Siecenieks kļuva par LSK Rīgas slimnīcas virsmāsu. 

1930. gadā LSK Žēlsirdīgo māsu savienība nosūtīja Elzu Nulle-Siecenieks uz Sarkanā Krusta Biedrības Līgas augstākajiem žēlsirdīgo māsu kursiem vadītāju nodaļā Londonā. 1932. gada vasarā viņu ievēlēja Latvijas Sarkanā Krusta dibinātajā Florences Naitingelas piemiņas fonda galvenajā valdē. 1932. gada 10.—19. decembrī viņa piedalījās LSK rīkotajos diētikas kursos ārstiem un virsmāsām. No 1932. līdz 1936. gadam bija LSK Žēlsirdīgo māsu savienības Jelgavas komitejas valdes priekšniece. LSK Žēlsirdīgo māsu savienība kā Baltijas valstu pārstāvi viņu deleģē uz Vispasaules žēlsirdīgo māsu kongresu, kas notika Parīzē un Briselē 1933. gada 9.—15. jūlijā. 

1937. gadā E. Nulli-Siecenieci ievēlēja LSK Žēlsirdīgo māsu savienības valdes vicepriekšnieci (priekšnieces vietnieci) un tās pašas organizācijas slimnīcu māsu sekcijas valdē par virsmāsu. 1938. gadā viņa nolasīja lekciju virsmāsu sanāksmju kursos Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu komitejas sēdē Tallinā. Pēc Otrā pasaules kara Elza Nulle-Siecenieks palika Latvijā un turpināja darbu Rīgas pilsētas 4. slimnīcā līdz aiziešanai pensijā. 1957. gadā viņai izdevās emigrēt uz ASV pie sava dēla Marģera Nulle-Siecenieks ģimenes. Elza Nulle-Siecenieks mirusi 1977. gada 2. septembrī Valley Cottage Ņujorkas štata Roklendas apgabala Klarkstovnā, ASV.

Elzas Nulle-Siecenieks ir publicējusies žurnālā „ Žēlsirdīgā māsa”:
— „Par Liepājas slimnīcas māsu skolu.” (1930, Nr. 1),
— „Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu skola Jelgavā.” (1933, Nr. 1),
— „Ekskursija uz Somiju” (1939, Nr. 3/4).

Dzīves laikā par savu darbību Elza Nulle-Siecenieks saņēmusi virkni apbalvojumu: — 1925. gada novembrī apbalvota ar Latvijas Sarkanā Krusta goda zīmi (2. šķira).
— 1929. gada novembrī par nopelniem latviešu strēlnieku un brīvības cīņu kareivju kopšanā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
— 1929. gada novembrī par darbu Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā kopjot Latvijas kareivjus apbalvota ar Latvijas Republikas Atbrīvošanas 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.

1933. gada 12. maijā viņa saņem pasaules augstāko žēlsirdīgo māsu apbalvojumu — Florences Naitingeilas medaļu un diplomu.

MVMp_13420_Rp_5522

Elzas Nulles-Siecenieks Florences Naitingeilas medaļas diploma kopija. Ženēva, 1933.

Izsaku pateicību docentei Maijai Pozemkovskai par biogrāfisko datu precizēšanu.

Avoti un literatūra:

LVVA, 235. f., 12. apr., 495. l.

LVVA 4712. f., 3. apr., 672. l.

MVMp 13420, Rp 5523.

MVM 46250, R 33604.

Krīgere, I. Hipokrāta zvērestam uzticīgi: medicīniskais dienests latviešu strēlnieku bataljonos (pulkos) 1915.—1918. gadā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. 6. laidiens. Rīga, 2005.

Nagobads, V., Vīksna, A. Latvijas Sarkanais Krusts. Rīga, 2003.

Pozemkovska, M. Māsu vēsture Latvijā: īss ieskats notikumos un personībās. Rīgā, 2020. gada 28. februārī zinātniskā konferencē „Māsu profesijas un izglītības attīstība 100 gadu griezumā” nolasīta lekcija .

Upesleja, D. Kurzemes cietokšņa māsa. Baltās rokas Ziemassvētku ievainotajiem. Brīvā Latvija: Apvienotā „Londonas Avīze” un „Latvija”, 1988.19.XII, Nr. 108.

Vīksna A. Dodot gaišmu sadegu. Rīga, 2018.

Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu sanatorija. Kara Invalīds, 1939.11.XI, Nr. 11.

Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu savienības 1938. g. darbības pārskats un 1939. g. pilna biedreņu sapulce. Žēlsirdīgā māsa, 1939, Nr. 1.

Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu savienības 1939. g. darbības pārskats un 1940. g. pilna biedreņu sapulce. Žēlsirdīgā māsa, 1940, Nr. 1. 

Savienības biedreņu darba vietas maiņa. Žēlsirdīgā māsa, 1939, Nr. 2./3.

Rīgas apgabaltiesas 4. civilnodaļa. Valdības vēstnesis, 1928.26.X, Nr. 244.

Elza Nulle-Siecenieks. Sēru sludinājums. Laiks, 1977.10.IX, Nr. 73.

 

Nav komentāru