Vienīgais Ponapes salas latviešu ārsts

Foto - E. Nulle-Siecenieks ar viru

Dr. Krišjānis Vilhelms Melalksnis ar sievu žēlsirdīgo māsu Elzu Siecenieks 1. pasaules kara laikā

Izdzirdot vārdu Ponapes sala, vairumam cilvēku radīsies jautājums, kur tāda atrodas un kas tā ir par vietu. Tomēr daļai latviešu ārstu kopienas un viņu ģimenes locekļiem šis vārds nav svešs.

Otrais pasaules karš daudzu latviešu dzīves “apgrieza kājām gaisā”, un neviens nevarēja iedomāties, kādus likteņa pavērsienus sagaidīs pēckara pasaulē. Daudziem latviešiem, kas Otrā pasaules kara beigās nokļuva Vācijā, 20. gs. 40. gadu nogalē nācās plānot savu dzīvi, nesaistot to ar cerībām drīzumā atgriezties Latvijā. Sākās lielais latviešu emigrācijas vilnis pa visu pasauli. Viņi arī devās tur, kur latviešus pieņēma vai kur tiem bija iespējas atrast darbu un veidot jaunu dzīvi.

Viens no jaunu dzīves iespēju meklētājiem bija arī ārsts Krišjānis Vilhelms (Vilis) Melalksne (1894—1951) ar dzīvesbiedri. Viņu ceļš aizvijās uz Guamas reģiona Ponapes salu, kas piederīga Amerikas Savienoto Valstu Klusā okeāna teritorijām.

Raksta tapšanu par dakteri Melalksni veicināja kāds cits fakts. Bloga publikācijā par Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu Elzu Nulli-Siecenieks (1895—1976) tika minēts, ka viņas pirmais dzīvesbiedrs bijis kāds Melnalksnis. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas fotogrāfija, kurā Pirmā pasaules kara laika žēlsirdīgā māsa Elza Siecenieks redzama kopā ar jaunu vīrieti Krievijas armijas formā. Fotoaprakstā minēts, ka tā ir E. Sieceniece ar vīru dr. Nolli. Tomēr pētot, jāsecina, ka dr. Bernhards Nolle (1868—1931) vai viņa dēls dr. Verners Nolle (1900—1970) nevar būt attēlā redzamā persona. Elza Sieceniece tikai 1923. gadā apprecējās ar Teodoru Nulli. Salīdzinot Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrodamo dr. K. V. Melalksnes pases foto, konstatējams, ka tieši viņš redzams šajā Pirmā pasaules kara fotogrāfijā kopā ar E. Siecenieci. Tā viena cilvēka dzīves gājums veicināja vēlmi iepazīt citu, kura personība un darbība gaisusi Latvijas medicīnas vēstures dzīlēs.

Krišjānis Vilhelms (Vilis) Melalksne dzimis 1894. gada 22. aprīlī (4. maijā) Mazsalacas pagasta “Radziņtalčos”, kas mūsdienās atrodas Ramatas pagastā. Tēvs Krišs Melalksne (1860—1924) beidzis Ainažu jūrskolu, bija tālbraucējs kapteinis, bet māte Anna (dz. Ādmine, 1871—1937) bija “Radziņtalču” gruntnieka Jāņa Ādmiņa meita un vēlākā māju gruntnieka Kriša Ādmiņa māsa. Viļa Melalksnes brālēns bija veterinārārsts Gustavs Ādminis (1895—1956).

Vilhelms Melalksne 1913. gadā ar sudraba medaļu pabeidza Rīgas Nikolaja ģimnāziju, no 1913. līdz 1918. gadam studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē, kur ieguva ārsta diplomu ar uzslavu, specializējoties sieviešu slimībās un dzemdību palīdzībā. Studentu biedrības “Atauga” biedrs. Pēdējos studiju gados bija arī Tērbatas universitātes histoloģijas un dzemdību klīnikas subasistents. 1917.—1918. gadā strādāja par asistentu Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotajā lazaretē Tērbatā (Tartu).

Pēc Tērbatas Universitātes beigšanas 1918. gada vasarā viņš pārcēlās uz Valku, kur praktizēja un veica mikroskopiskus izmeklējumus Puškina ielā 13 (tagad Kungu iela Valgā). Slimniekus pieņēmis no plkst. 9 līdz plkst. 12 rītā un no trijiem līdz pieciem pēcpusdienā. Vēlāk Melalksne pārcēlās uz Rīgu, kur no 1920. līdz 1922. gadam bija Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes sieviešu un dzemdību klīnikas asistents un lektors Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Vecmāšu skolā. Šajā laikā viņš dzīvoja Rīgā, Kuģu ielā 40—1.  1923. gadā viņš uzsāka privātpraksi un slimniekus pieņēma savā dzīves vietā Rīgā, Kr. Barona ielā 76—10, no vienpadsmitiem līdz divpadsmitiem rītā un no četriem līdz sešiem pēcpusdienā. No 1923. gada līdz 1926. gadam K. V. Melalksne bija Rīgas Centrālās slimo kases kontrolārsts, uzticības ārsts un strādāja arī slimokases ambulancē, kur slimniekus pieņēmis trešdienās, piektdienās un sestdienās. 1926. gada 15. oktobrī K. V. Melalksni kā kontrolārsts no slimo kases ticis atlaists, jo atteicās parakstīt slimo kasu kolektīvo līgumu. Viņš bija arī Rīgas grāmatrūpniecības kopējās slimo kases ārsts, bet arī šeit savu darbu zaudēja sakarā ar neparakstīto līgumu. 20. gs. 30. gados Melalksne no jauna sāka strādāt Rīgas Centrālajā slimo kasē arī kā dežurārsts, pieņemot slimniekus arī svētdienās savā privātpraksē Kr. Barona ielā 76—10.

Melalksne slimo kase

Rīgas slimokasu uzticības ārstu apspriede. Rīga, 1925. gads. Sestais no labās: Rīgas centrālās slimokases uzticības ārsts Krišjānis Vilhelms Melalksne

No 1924. līdz 1927. gadam Dr. Melaklsne rakstījis dažādas publikācijas par ārstniecību žurnālam “Sieviete”. V. Melalksne bija sporta biedrības “Sports” valdes priekšnieks un paukošanas sekcijas vadītājs. Otrā pasaules kara laikā, no 1940. gada 23. decembra, V. Melalksne strādāja Rīgas 5. poliklīnikā.

1944. gadā Dr. Vilis Melalksne kopā ar sievu devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur dzīvoja pārvietojamo personu jeb tā sacamajās dīpīšu (no angļu valods DP — Displaced persons) nometnēs un strādāja par ārstu Starptautiskajā bēgļu aprūpes organizācijā IRO (International Refugee Organization). Meklējot jaunu dzīvesvietu un pastāvīgu darbu, Dr. Melalksne noslēdzis līgumu ar ASV un 1950. gada septembrī ar otro DP ārstu grupu ieradās Guamas salā. Tur jau mitinājas pieci citi latviešu ārsti ar ģimenēm: Dr. Augusts Dargēvics (1896—1988), Dr. Eduards Falks (1905—1991), Dr. Vilis Zaķītis (1905—1996), Dr. Eižēnija Mētra (1911—2011) un Dr. Klāvs Mētra (1898—1978). Astoņus mēnešus ASV Jūras kara flotes hospitālī V. Melaksnis tika sagatavots darbam Trust teritorijas salās. Blakus šim hospitālim atradās arī civilais Guam memorial hospitālis, kurā strādāja citi latviešu ārsti. Šeit īpašu V. Melalkšņa uzmanību izpelnījās dzemdību un operāciju zāļu aprīkojums un darbība. 1951. gada 9. maijā Dr. Vilis Melaksne ar dzīvesbiedri tika nosūtīti uz 1609 kilomentru tālo Ponapes salu, kur viņš pārņēma ambulances un slimnīcas ar 25 gultasvietām vadību.

Diemžēl, jaunā dzīve un ieceres pēkšņi aprāvās. Triekas ķerts ārsts Krišjānis Vilis Melalksne aizgāja mūžībā savā darba vietā ambulancē 1951. gada 17. jūlijā pusdivos dienā. Apbedīts 1951. gada 24. jūlijā Guamas salā, bet piemineklis viņam uzstādīts Oliveta memoriālā parka kapsētā Oklandē, Kalifornijā.

Sava mūža darbīgākajā laikā starpkaru periodā V. Melalksnis bieži uzstājās ar lekcijām par sievietes veselību dažādās biedrībās un organizācijās. Piemēram, 1922. gadā Latvijas Kultūras veicināšanas biedrībā viņš lasīja lekciju ciklu “Seksuālie vairošanās veidi”, “Grūtniecība”, “Kriminālais aborts”, referējis par citām tēmām. Kā Rīgas Centrālās slimo kases ārsts V. Melalksne kinoteātrī “Kolizejs” (Marijas ielā 2) slimokases dalībniecēm un viņu ģimenes locekļiem nolasīja lekciju ar gaismas bildēm “Grūtniecība un aborts” (1923.2.XII un 16.XII) un lekciju “Sievietes seksuālā neauglība un viņas cēloņi” (1924.30.III). V. Melalksne uzstājās ar lekcijām arī sporta biedrībā, piemēram, 1924. gadā nolasīdams priekšlasījumu “Sporta iespaids uz sievietes ķermeni”. 1941. gada maijā viņš nolasīja lekciju “Aborts”.

reklāma

Rīgas Centrālās slimo kases sludinājums par Dr. K. V. Melaksne lekciju

Dr. Krišjānis Vilhelms Melalksne bijis precējies trīs reizes. Pirmā pasaules kara laikā apprecējies ar Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes žēlsirdīgo māsu Elzu Siecenieks, bet pēc pāris gadiem laulība tika šķirta. Otrā laulībā reģistrēta 1923. gada 9. septembrī Rīgas dzimtsarakstu nodaļā ar žēlsirdīgo māsu Karlīni Eglīti (1894—?), kura strādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Arī šī laulība pēc pāris gadiem šķirta, bet Karlīne Melalksne 20. gs. 30. gadu sākumā izceļoja uz latviešu koloniju “Vārpa” Brazīlijā, kur viņa strādāja par žēlsirdīgo māsu vietējā latviešu slimnīcā pie Dr. Margo Andersones (1900—1982). V. Melalksnes trešā laulība reģistrēta 1929. gada 16. novembrī Sv. Jāņa baznīcā Rīgā ar Paulīni Lizeti Zeidaks (1901—1993). 1932. gada 12. septembrī pie Rīgas notāra Mihaila Čulkova noslēgts laulības līgumu par laulāto mantu šķirtību. Pēc dzīvesbiedra nāves Ponapes salā viņa pārcēlās uz Guamu pie pārējiem latviešiem, bet drīz vien aizbrauca uz Oklandi Kalifornijā, ASV. Mūža nogali viņa pavadīja Sanfrancisko, Kalifornijā.

Ārsta Krišjāņa Vilhelma Melalksnes dzīve ir Latvijas iedzīvotāju 20. gadsimta likteņa tipisks piemērs, kurus raksturo izteiciens “cilvēks domā, Dievs dara”. Neviens nevar paredzēt, kas mūs var sagaidīt vai skart pat netālā nākotnē. Apliecinājumu tam esam saņēmuši arī mūsdienās, kad negaidītais koronovīruss ievērojami ietekmēja reģionu, valstu un iedzīvotāju veselības, kultūras un sociālkonomiskos apstākļus, vienā mirklī mainot ierasto dzīves ritmu un cilvēku plānus.

 

Publikācijas:

Melaksne, V. Latvju sieviete! Sieviete, 1924, Nr. 1.

Melalksne, V. Dzemdes vēzis. Sieviete, 1924, Nr. 2., 5., 7.

Melalksne, V. Grūtniecības higiēna. Sieviete, 1925, Nr. 1—2, 8.

Melalksne, V. Grūtniecības higiēna. Miesas kopšana. Sieviete, 1925, Nr. 3.

Melalksne, V. “Modes slimība” (aklās zarnas iekaisums). Sieviete, 1926, Nr. 1.

Melalksne, V. Neauglība. Sieviete, 1926, Nr. 3—5.

Melalksne,V. Novērojumi par ovoglandola iedarbību. Latvijas Ārsta Žurnāls, 1932, Nr. 3.

 

Avoti un literatūra:

LVVA, P-1023. f., 2. apr., 14. l.

LVVA, 2996. f., 12. apr., 14496., 14498. l.

Dargevics, A. Dr. Krišjāņa Melalkšņa piemiņai. Laiks, 1951.08.VIII, Nr. 62.

Dargevics, A. Miris dr. Krišjānis Melalksne. Latvija–Brīvā Balss, 1951.08.VIII, Nr. 6.

Ārsti (saraksts). Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1927, Nr. 12.

Ārstu palīdzība svētdienās. Jaunākās Ziņas, 1936.06.VI, Nr. 125.

Atsaucīgās sirdis. Ziedojumi latviešu bēgļu grupai Tandžērā. Laiks, 1951.07.III, Nr. 19.

L.K.V.b. (Latvijas Kultūras Veicināšanas biedrības) lekcijas. Kultūras Vēstnesis, 1922, Nr. 11.—12.

Oklande. Laiks, 1954.12.XI, Nr. 91.

Paskaidrojums. Latvijas Sargs, 1926.20.X, Nr. 236.

Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļa. Valdības Vēstnesis, 1932.14.X, Nr. 233.

Rīgas 5. poliklīnikas lektorijs maija mēnesī. Cīņa, 1941.07.V, Nr. 108.

Rīgas Centrālās Slimo Kases ārstu un aptieku saraksts. Darba Balss, 1923.12.II, Nr. 34.

Rīgas Centrālā Slimo Kase, sludinājums. Darba Balss, 1924.28.III, Nr. 25.

Rīgas slimokasu uzticības ārstu apspriede. Atpūta, 1925.6.II, Nr. 14.

Skolu beigušie. Dzimtenes Vēstnesis, 1913.01.VI, Nr. 124.

Slimo kase. Latvijas Grāmatrūpnieks, 1926.28.IV, Nr. 83.

Sludinājums. Dr. V. Melalksne. Līdums, 1918.12.IX, Nr. 161.

Sports. Latvis, 1927.08.V, Nr. 1672.

Nav komentāru