Ievērojami ārsti

29
Mai

Informēts, tātad apbruņots…

Uzrakstīja

… kādā rītā Lilijas sejā uzziedēja katrā vaigā pa sārtai rozei. Tās bija lielākās nelaimes zīmes. Ātrais dilonis. Bet Kuilene sacīja: nekad, Lilij, neesi izskatījusies tik skaista kā tagad. Vaigi kā no ziloņkaula, un tādas viņos krāšņas rozes. Jonass Miesnieks, «Varkaļu Lilija» Turpinot sarunu par laiku, kuru pārdzīvojam, šoreiz viena epizode par cilvēces mūžīgo biedu — […]

Lasīt tālāk »

28
Apr

Mums jāpārdzīvo šis laiks – un mēs to pārdzīvosim

Uzrakstīja

Leģendārais bērnu ārsts Jēkabs Nīmanis (1892—1979) savā 1943. gada grāmatā “Mazbērns” rakstīja: “Karavīram neprasa, vai viņš spēj, viņam jāvar. Arī bērnu vecākiem tagadējos laikos ir jāvar daudz kas. Mazbērni vairāk kā senāk ir jāuzrauga un jāizolē no ārpasaules, no kurienes briesmas draud vairāk nekā jebkad. Mums jāpārdzīvo šis laiks, un mēs to pārdzīvosim.” Cik aktuāli, […]

Lasīt tālāk »

21
Apr

Pirmā latviešu anatoma Jēkaba Prīmaņa portrets

Uzrakstīja

                          Caurskatot šā gada laikā muzeja krājumu papildinājušās fotogrāfijas, uzmanību piesaista Latvijas neatkarības cīņu dalībnieka, pirmā latviešu anatoma, anatomikuma veidotāja, pedagoga un zinātnieka Jēkaba Prīmaņa (1892 – 1971) portrets. Šajā fotogrāfijā anatomijas pasniedzējs pozē stāvam pie kailas sievietes torsa. Pēc atvaļināšanās no Latvijas […]

Lasīt tālāk »

13
Dec

Ķirurgu suminot

Uzrakstīja

Mūsu muzejā tiek godināti ne tikai akadēmiķi, profesori un citi dažnedažādas slavas, grādu un titulu apveltīti vīri, bet arī vienkāršie darba rūķi, bez kuru čakluma un nemitīgās rosīšanās ārstniecības ikdiena nebūtu iedomājama. Viņus atceras reti un tikai reizumis, lai gan šo kolēģu nesavtīgais veikums līdzcilvēku labā ne reti ir pat vairāk nekā izcils. Viens no […]

Lasīt tālāk »

27
Jūn

Māras sudmalas, Sokolovska klīnika, „Aukstā vējā” un „Pats saule būt”

Uzrakstīja

Pārdaugavā, pie Mārupītes iztekas no Māras dīķa pirms divsimt un vairāk gadiem stāvēja Māras dzirnavas. Pāri dambim veda ceļš uz rīdzinieku vasaras atpūtas un izklaides vietu Altonu. Daudzām vācu pilsētām, kāda tolaik bija Rīga, bija savas Altonas, kas nāk no all-to-Nah un nozīmē pārāk tuvu. Ceļš no dzirnavām uz Altonu vēlāk guva Altonavas ielas vārdu, […]

Lasīt tālāk »

4
Jūn

Fridebertam pa pēdām jeb pazudušais Rokfellera fonda stipendiāts

Uzrakstīja

Rakstot grāmatu par Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti tās darbības pirmajā posmā no 1919. līdz 1950. gadam, nācās skaidrot visu pieminēto personu biogrāfijas, jo jāzina taču vismaz, kad katrs no viņiem dzimis un kad miris. No fakultātes jaunajiem mācības spēkiem, kas saņēmuši Rokfellera stipendiju papildstudijām ārzemēs, vismīklainākā persona izrādījās Frideberts Tēbelis. Necik daudz jau to Rokfellera […]

Lasīt tālāk »

9
Mar

Aizmirstais Pētersons

Uzrakstīja

Latvijas Pagaidu valdības izglītības ministrs ārsts Kārlis Kasparsons (1865–1962) Latvijas Augstskolas (Universitātes) Medicīnas fakultātes izveidošanu uzticēja subkomisijai sešu vīru sastāvā, kas uz pirmo sēdi sanāca 1919. gada 28. augustā: internists Ādams Butulis (1860–1938), ķirurgs Augusts Pētersons (1878–1966), oftalmologs Dr. med. Gustavs Reinhards (1868–1937), dermatovenerologs Dr. med. Pēteris Sniķers (1875–1944), internists Dr. med. Oskars Voits (1866–1959) […]

Lasīt tālāk »

12
Aug

Ķirurgam ortopēdam Kristapam Jurim Keggi – 80

Uzrakstīja

  Izcilajam latviešu ārstam un Paula Stradiņa balvas laureātam Kristapam Jurim Keggi 9.augustā apritēja 80 gadi. Viņš ir vispāratzīts ASV ortopēds, Amerikas Ortopēdijas akadēmijas loceklis un mūsdienu Latvijas ortopēdu paaudzes veidotājs. Viņa ķirurģiskā meistarība ir pasaules līmenī. Savā praksē ārstējis ļoti daudz un dažādus cilvēkus, kā, piemēram, operējis Džordža Buša seniora ģimenes locekļus, Latvijas olimpieti […]

Lasīt tālāk »

17
Jūn

Vakcinētājam un vēsturniekam Oto Hūnam – 250

Uzrakstīja

Rīgas vēsturē 18. un 19. gadsimta mija raksturojas ar zinātnes, arī medicīnas uzplaukumu. Viens no šī laikmeta slavenākajiem pārstāvjiem medicīnas vēsturē ir ārsts, vēsturnieks un sabiedrības veselības aktīvists Oto Hūns (Otto von Huhn; 1764–1832), kam šodien, 2014. gada 17. jūnijā, svinama 250. dzimšanas diena un pieminami viņa nopelni baku vakcinēšanā, pirmās Baltijā psihiatriskās dziednīcas dibināšanā un, […]

Lasīt tālāk »

4
Apr

Izcilajam latviešu anatomam Nikolajam Caunam -100

Uzrakstīja

Šī gada 4. aprīlī aprit 100 gadu jubileja vienai no izcilākajām personībām Latvijas medicīnas, anatomijas un antropoloģijas vēsturē – Nikolajam Caunam  ( pirms uzvārda maiņas Nikolajs Fukss). Liels ir N. Caunas publicēto pētījumu klāsts – vairāk kā 70 raksti anatomijā publicēti ASV un Anglijā izdotajos medicīnas žurnālos. Taču arī Latvijas anatomijas un antropoloģijas vēsturē N. […]

Lasīt tālāk »