Ārsts Kārlis Šīmanis dzimis 1763.gada 16.septembrī un miris 1835.gada 17.martā Jelgavā. Izglītoties sācis Jelgavas Pilsētas skolā, no 1779. līdz 1782.gadam Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā jeb Pētera akadēmijā (Academia Petrina). Medicīnas doktora grādu ieguvis studējot Getingenes universitātē 1786.gadā. Atgriežoties Latvijā ( 1787.gadā) strādājis par ārstu Jelgavā. Pievērsies sēravotu dziedniecisko īpašību pētniecībai Baldonē un Bārbelē. Pēc ģenerālgubernatora pavēles […]

Lasīt tālāk »

Viens no Latvijas 100 izcilākajām personībām. Ārstam nedrīkst būt „gadījumu”. Viņam ir cietēji, kam nepieciešama palīdzība. V. Kalnbērzs

Lasīt tālāk »

Akadēmiskās tiesu medicīnas disciplīnas sākumi Latvijā meklējami pirms aptuveni 90 gadiem, kad 1922. gadā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē tika dibināts Tiesu medicīnas institūts. Tā izveide un darbība bija saistīta ar izcilas personības, austriešu zinātnieka Ferdinanda Neireitera (1893-1946) vārdu, kuram šogad aprit 140. gadskārta. Ferdinands Neireiters piedzima Budapeštā 1893. gada 23. jūlijā. Ārsta izglītību viņš ieguva […]

Lasīt tālāk »

Viens no pazīstamākajiem ārstiem medicīnas vēsturē ir baltvācu ķirurgs Ernsts fon Bergmanis (Ernst von Bergmann) – aseptiskās ķirurģijas pamatlicējs. Viņš 1890. gadā 10. Starptautiskajā ārstu kongresā Berlīnē pasludināja aseptikas pamatlikumu – visam, kas saskaras ar brūci, jābūt sterilam. Mazāk zināms fakts, ka slavenais ķirurgs ir dzimis Rīgā un bērnības un skolas gadus pavadījis Rūjienā un […]

Lasīt tālāk »