Foto liecības

15
Mai

Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgā māsa Elza Nulle-Siecenieks (1895—1977)

Uzrakstīja

Pasaules Veselības organizācija 2020. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko māsu un vecmāšu gadu, lai godinātu māsu un vecmāšu būtisko lomu vispārējā veselības aizsardzībā un cilvēku labklājības nodrošināšanā un uzlabošanā. Šogad atzīmējam arī māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas (Florence Nightingale, 1820—1910) 200. jubileju. F. Naitingeila bija angļu žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece. Krimas kara laikā (1853—1856) viņa […]

Lasīt tālāk »

8
Mai

Latvijas Sarkanā Krusta Jaunjelgavas veselības kopšanas punkts

Uzrakstīja

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas daudz fotogrāfiju, kurās var redzēt medicīnas darbinieku darbu dažādās iestādēs un vietās. Starp tām ir kāda īpaša fotogrāfija. Tajā redzams Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jaunjelgavas veselības kopšanas punkta ārsts, kurš pārbauda zīdaiņa svaru, asistējot mātei un vecmātei. Muzeja krājumā no Jaunjelgavas ir vēl divas fotogrāfijas. Kas bija šī […]

Lasīt tālāk »

21
Apr

Unikālas foto liecības par Krievijas-Japānas karu (1904-1905)

Uzrakstīja

  Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas unikāla Krievijas–Japānas kara liecība – divi fotoalbumi ar 195 attēliem un vēl 13 atsevišķas fotogrāfijas, kas piederējušas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes prof. Dr. med. h. c. Ernestam Putniņam (1867–1962). Šie fotomateriāli sniedz vizuālu ieskatu Krievijas–Japānas kara gaitā no medicīnas darbinieka skatu puses, kas šo fotogrāfiju unikalitāti padara vēl […]

Lasīt tālāk »

21
Apr

Pirmā latviešu anatoma Jēkaba Prīmaņa portrets

Uzrakstīja

                          Caurskatot šā gada laikā muzeja krājumu papildinājušās fotogrāfijas, uzmanību piesaista Latvijas neatkarības cīņu dalībnieka, pirmā latviešu anatoma, anatomikuma veidotāja, pedagoga un zinātnieka Jēkaba Prīmaņa (1892 – 1971) portrets. Šajā fotogrāfijā anatomijas pasniedzējs pozē stāvam pie kailas sievietes torsa. Pēc atvaļināšanās no Latvijas […]

Lasīt tālāk »

27
Jūl

Rīgas zobārstniecības skolas 1910. gada izlaiduma fotogrāfija

Uzrakstīja

Gatavojoties Latvijas akadēmiskās zobārstniecības pamatlicēja profesora Kārļa Barona (1865–1944) simtpiecdesmitgadei, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā uzmanību saistīja kāds attēls, kurā fiksēts Rīgas zobārstniecības skolas astotais izlaidums 1910. gadā – absolventes un skolotāji, starp kuriem apakšrindā arī ievērojamais jubilārs.   Tā kā par šo skolu Latvijas medicīnas vēstures literatūrā nav rakstīts un pieejamie dati ārkārtīgi […]

Lasīt tālāk »

13
Jūl

Medicīna Rīgas ielu nosaukumos

Uzrakstīja

Medicīna Rīgas ielu nosaukumos un citos vietvārdos ienāk jau kopš pilsētas sākotnes. Vecākais dokuments Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir bīskapa Alberta izdotais rīkojums par hospitāļa dibināšanu Rīgā 1220. gadā. Tā kā bīskaps nav minējis konkrētu hospitāļa nosaukumu jeb vārdu, vēlāku gadsimtu pētniekiem līdz pat mūsu dienām ir pavērusies lieliska iespēja strīdēties un kaismīgi diskutēt, vai […]

Lasīt tālāk »

25
Mar

Rīgas leprozorija slimnieki 1892. gadā

Uzrakstīja

Zināms, ka 19. gs. beigās Latvijā un Rīgā pieauga lepras slimnieku skaits. 1887. gadā Rīgā un tās apkārtnē bija jau 57 lepras slimnieki, tāpēc radās doma, ka šo slimnieku ārstēšanai un izolācijai nepieciešama speciāla iestāde – leprozorijs. Leprozorija dibināšanas iniciators bija Rīgas pilsētas slimnīcas (vēlāk Rīgas pilsētas 1. slimnīca) ķirurgs Dr. med. Ādolfs fon Bergmanis […]

Lasīt tālāk »

21
Feb

Insulīna nodaļa Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā, 1938

Uzrakstīja

Šizofrēnijas ārstēšanā insulīna šoka metodi pirmo reizi lietoja austriešu ārsts Manfrēds Zakels 1934. gadā Vīnē. Insulīna šoka metode pirmo reizi vēsturē ārstiem deva cerības uz šās slimības sekmīgu ārstēšanu. Metodes pamatā bija insulīna devu pakāpeniska palielināšana, līdz pacients ieslīga hipoglikēmiskajā komā, ko uzskatīja par ārstējošu stāvokli. Parasti hipoglikēmiskā koma ilga līdz divām stundām, pēc tās […]

Lasīt tālāk »

8
Feb

Hidroterapija Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā. Rīga, 20. gs. sākums

Uzrakstīja

Hidroterapija (ārstēšana ar ūdeni) īpašu popularitāti psihiatrijā sasniedza 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, kad hidroterapiju īstenoja galvenokārt siltu ilgu vannu veidā (Dauerbäder), kurās slimnieki atradās pat dienām un nedēļām ilgi. Sarkankalna slimnīcas direktors profesors Hermanis Buduls (1882-1954) mācību grāmatā Psihiatrija (1924) rakstīja: “Klīniskie novērojumi rāda, ka šādas siltas vannas atstāj, ar retiem izņēmumiem, sevišķi […]

Lasīt tālāk »