Latvijas medicīnas vēsture

29
Mai

Informēts, tātad apbruņots…

Uzrakstīja

… kādā rītā Lilijas sejā uzziedēja katrā vaigā pa sārtai rozei. Tās bija lielākās nelaimes zīmes. Ātrais dilonis. Bet Kuilene sacīja: nekad, Lilij, neesi izskatījusies tik skaista kā tagad. Vaigi kā no ziloņkaula, un tādas viņos krāšņas rozes. Jonass Miesnieks, «Varkaļu Lilija» Turpinot sarunu par laiku, kuru pārdzīvojam, šoreiz viena epizode par cilvēces mūžīgo biedu — […]

Lasīt tālāk »

15
Mai

Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgā māsa Elza Nulle-Siecenieks (1895—1977)

Uzrakstīja

Pasaules Veselības organizācija 2020. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko māsu un vecmāšu gadu, lai godinātu māsu un vecmāšu būtisko lomu vispārējā veselības aizsardzībā un cilvēku labklājības nodrošināšanā un uzlabošanā. Šogad atzīmējam arī māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas (Florence Nightingale, 1820—1910) 200. jubileju. F. Naitingeila bija angļu žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece. Krimas kara laikā (1853—1856) viņa […]

Lasīt tālāk »

8
Mai

Latvijas Sarkanā Krusta Jaunjelgavas veselības kopšanas punkts

Uzrakstīja

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas daudz fotogrāfiju, kurās var redzēt medicīnas darbinieku darbu dažādās iestādēs un vietās. Starp tām ir kāda īpaša fotogrāfija. Tajā redzams Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jaunjelgavas veselības kopšanas punkta ārsts, kurš pārbauda zīdaiņa svaru, asistējot mātei un vecmātei. Muzeja krājumā no Jaunjelgavas ir vēl divas fotogrāfijas. Kas bija šī […]

Lasīt tālāk »

28
Apr

Mums jāpārdzīvo šis laiks – un mēs to pārdzīvosim

Uzrakstīja

Leģendārais bērnu ārsts Jēkabs Nīmanis (1892—1979) savā 1943. gada grāmatā “Mazbērns” rakstīja: “Karavīram neprasa, vai viņš spēj, viņam jāvar. Arī bērnu vecākiem tagadējos laikos ir jāvar daudz kas. Mazbērni vairāk kā senāk ir jāuzrauga un jāizolē no ārpasaules, no kurienes briesmas draud vairāk nekā jebkad. Mums jāpārdzīvo šis laiks, un mēs to pārdzīvosim.” Cik aktuāli, […]

Lasīt tālāk »

21
Apr

Pirmā latviešu anatoma Jēkaba Prīmaņa portrets

Uzrakstīja

                          Caurskatot šā gada laikā muzeja krājumu papildinājušās fotogrāfijas, uzmanību piesaista Latvijas neatkarības cīņu dalībnieka, pirmā latviešu anatoma, anatomikuma veidotāja, pedagoga un zinātnieka Jēkaba Prīmaņa (1892 – 1971) portrets. Šajā fotogrāfijā anatomijas pasniedzējs pozē stāvam pie kailas sievietes torsa. Pēc atvaļināšanās no Latvijas […]

Lasīt tālāk »

9
Nov

Armitstedu dzimtas gods: ziedot un kalpot sabiedrības labumam

Uzrakstīja

Pirms nedaudz vairāk kā 200 gadiem Rīgā uz dzīvi apmetās skotu uzņēmējs Džordžs Armitsteds. Apprecoties ar Emmu fon Jakobu, viņš lika pamatus Armitstedu dzimtai, kuras pārstāvji vēlāk kļuva par ietekmīgiem, bagātiem uzņēmējiem, inženieriem, pilsētas pārvaldes locekļiem un ir pazīstami ar savu ieguldījumu Rīgas pilsētas attīstībā un dāsnajiem ziedojumiem kopīgam sabiedrības labumam. Ziedošanas tradīciju aizsācis jau […]

Lasīt tālāk »

9
Sep

Rainis un viņa ārsti

Uzrakstīja

Lielā dzejnieka lielajā jubilejā apcerēt šādu tēmu izrādījās visai sarežģīti, jo gandrīz vai ikviens no turpmāk minētajiem ārstiem saistībā ar Raini būtu plašāka iztirzājuma vērts, tālab te viņu vārdi tikai ieskicēti, nosaukti gandrīz vai saraksta veidā. Dalās divās grupās: Raiņa ārstējošie ārsti, kas tieši piedalījušies viņa dziedināšanā un veselības uzlabošanā, kā arī mediķi, ar kuriem […]

Lasīt tālāk »

15
Jūl

Pacients nošauj ārstu

Uzrakstīja

Kopš baismīgā notikuma, kas satricināja Rīgas sabiedrību, jau pagājis gadsimts, taču tā atskaņas vēl aizvien nav noplakušas, ik pa laikam uzjundījot interesi gan par nelaimīgo ārstu, gan – un it īpaši – par pacientu un romantisko intrigu, kas viņam lika spert pagalam neapdomīgu un varmācīgu soli. Protams, kā ikviens skaļš notikums, laika gaitā tas pārklājies […]

Lasīt tālāk »

13
Jūl

Medicīna Rīgas ielu nosaukumos

Uzrakstīja

Medicīna Rīgas ielu nosaukumos un citos vietvārdos ienāk jau kopš pilsētas sākotnes. Vecākais dokuments Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir bīskapa Alberta izdotais rīkojums par hospitāļa dibināšanu Rīgā 1220. gadā. Tā kā bīskaps nav minējis konkrētu hospitāļa nosaukumu jeb vārdu, vēlāku gadsimtu pētniekiem līdz pat mūsu dienām ir pavērusies lieliska iespēja strīdēties un kaismīgi diskutēt, vai […]

Lasīt tālāk »

27
Jūn

Māras sudmalas, Sokolovska klīnika, „Aukstā vējā” un „Pats saule būt”

Uzrakstīja

Pārdaugavā, pie Mārupītes iztekas no Māras dīķa pirms divsimt un vairāk gadiem stāvēja Māras dzirnavas. Pāri dambim veda ceļš uz rīdzinieku vasaras atpūtas un izklaides vietu Altonu. Daudzām vācu pilsētām, kāda tolaik bija Rīga, bija savas Altonas, kas nāk no all-to-Nah un nozīmē pārāk tuvu. Ceļš no dzirnavām uz Altonu vēlāk guva Altonavas ielas vārdu, […]

Lasīt tālāk »