Pirms nedaudz vairāk kā 200 gadiem Rīgā uz dzīvi apmetās skotu uzņēmējs Džordžs Armitsteds. Apprecoties ar Emmu fon Jakobu, viņš lika pamatus Armitstedu dzimtai, kuras pārstāvji vēlāk kļuva par ietekmīgiem, bagātiem uzņēmējiem, inženieriem, pilsētas pārvaldes locekļiem un ir pazīstami ar savu ieguldījumu Rīgas pilsētas attīstībā un dāsnajiem ziedojumiem kopīgam sabiedrības labumam. Ziedošanas tradīciju aizsācis jau […]

Lasīt tālāk »

Lielā dzejnieka lielajā jubilejā apcerēt šādu tēmu izrādījās visai sarežģīti, jo gandrīz vai ikviens no turpmāk minētajiem ārstiem saistībā ar Raini būtu plašāka iztirzājuma vērts, tālab te viņu vārdi tikai ieskicēti, nosaukti gandrīz vai saraksta veidā. Dalās divās grupās: Raiņa ārstējošie ārsti, kas tieši piedalījušies viņa dziedināšanā un veselības uzlabošanā, kā arī mediķi, ar kuriem […]

Lasīt tālāk »

Kopš baismīgā notikuma, kas satricināja Rīgas sabiedrību, jau pagājis gadsimts, taču tā atskaņas vēl aizvien nav noplakušas, ik pa laikam uzjundījot interesi gan par nelaimīgo ārstu, gan – un it īpaši – par pacientu un romantisko intrigu, kas viņam lika spert pagalam neapdomīgu un varmācīgu soli. Protams, kā ikviens skaļš notikums, laika gaitā tas pārklājies […]

Lasīt tālāk »

Medicīna Rīgas ielu nosaukumos un citos vietvārdos ienāk jau kopš pilsētas sākotnes. Vecākais dokuments Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir bīskapa Alberta izdotais rīkojums par hospitāļa dibināšanu Rīgā 1220. gadā. Tā kā bīskaps nav minējis konkrētu hospitāļa nosaukumu jeb vārdu, vēlāku gadsimtu pētniekiem līdz pat mūsu dienām ir pavērusies lieliska iespēja strīdēties un kaismīgi diskutēt, vai […]

Lasīt tālāk »

Pārdaugavā, pie Mārupītes iztekas no Māras dīķa pirms divsimt un vairāk gadiem stāvēja Māras dzirnavas. Pāri dambim veda ceļš uz rīdzinieku vasaras atpūtas un izklaides vietu Altonu. Daudzām vācu pilsētām, kāda tolaik bija Rīga, bija savas Altonas, kas nāk no all-to-Nah un nozīmē pārāk tuvu. Ceļš no dzirnavām uz Altonu vēlāk guva Altonavas ielas vārdu, […]

Lasīt tālāk »

Rakstot grāmatu par Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti tās darbības pirmajā posmā no 1919. līdz 1950. gadam, nācās skaidrot visu pieminēto personu biogrāfijas, jo jāzina taču vismaz, kad katrs no viņiem dzimis un kad miris. No fakultātes jaunajiem mācības spēkiem, kas saņēmuši Rokfellera stipendiju papildstudijām ārzemēs, vismīklainākā persona izrādījās Frideberts Tēbelis. Necik daudz jau to Rokfellera […]

Lasīt tālāk »

Izcilā krievu gleznotāja Mihaila Vrubela (1856–1910) daiļrade pārsteidz ar savu neparastumu. Viņš bija dziļi erudīts cilvēks – diplomēts jurists, lieliski pārzināja vēsturi, filozofiju, reliģiju, mitoloģiju, folkloru, literatūru, mūziku, prata astoņas svešvalodas, bija daudz ceļojis. Simbolisks un filozofisks tēlu traktējums, dramatiska un traģiska pieskaņa, dziļi psiholoģisks portretējums, morāles jautājumu risināšana starp labu un ļaunu, mokoši meklējumi […]

Lasīt tālāk »

Latvijas Pagaidu valdības izglītības ministrs ārsts Kārlis Kasparsons (1865–1962) Latvijas Augstskolas (Universitātes) Medicīnas fakultātes izveidošanu uzticēja subkomisijai sešu vīru sastāvā, kas uz pirmo sēdi sanāca 1919. gada 28. augustā: internists Ādams Butulis (1860–1938), ķirurgs Augusts Pētersons (1878–1966), oftalmologs Dr. med. Gustavs Reinhards (1868–1937), dermatovenerologs Dr. med. Pēteris Sniķers (1875–1944), internists Dr. med. Oskars Voits (1866–1959) […]

Lasīt tālāk »

Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem – tā saucas grāmata, kuru pirms 125 gadiem, 1890. gadā Vecpiebalgā izdevis vēlāk soda ekspedīcijas nošautais progresīvais grāmatizdevējs Jānis Ozols (1859–1906). Ilgu gadu pieredzē balstoties, to sarakstījis vienkāršs lauku ārsts Kārlis Lībietis, bet publicētais darbs ir iezīmīgs latviešu medicīnas un arī kultūras vēsturē. „Tikai tad var mācīts ārsts uz zemēm strādāt […]

Lasīt tālāk »

Meklējumu ceļš Padomju laikā interesi par Irmu Bēniņu izraisīja literatūrā un presē šur tur pavīdējušas un izkaisītas ziņas, ka viņa bijusi revolucionāra studente, progresīva ārste un fašistu upure. Tā kā šādu cilvēku starp ārstiem bija maz, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, kurā strādāju, bija uzdots rūpīgi apzināt, pētīt un popularizēt viņu varonīgo un pašaizliedzīgo dzīvi. […]

Lasīt tālāk »