Izcilā krievu gleznotāja Mihaila Vrubela (1856–1910) daiļrade pārsteidz ar savu neparastumu. Viņš bija dziļi erudīts cilvēks – diplomēts jurists, lieliski pārzināja vēsturi, filozofiju, reliģiju, mitoloģiju, folkloru, literatūru, mūziku, prata astoņas svešvalodas, bija daudz ceļojis. Simbolisks un filozofisks tēlu traktējums, dramatiska un traģiska pieskaņa, dziļi psiholoģisks portretējums, morāles jautājumu risināšana starp labu un ļaunu, mokoši meklējumi […]

Lasīt tālāk »

Latvijas Pagaidu valdības izglītības ministrs ārsts Kārlis Kasparsons (1865–1962) Latvijas Augstskolas (Universitātes) Medicīnas fakultātes izveidošanu uzticēja subkomisijai sešu vīru sastāvā, kas uz pirmo sēdi sanāca 1919. gada 28. augustā: internists Ādams Butulis (1860–1938), ķirurgs Augusts Pētersons (1878–1966), oftalmologs Dr. med. Gustavs Reinhards (1868–1937), dermatovenerologs Dr. med. Pēteris Sniķers (1875–1944), internists Dr. med. Oskars Voits (1866–1959) […]

Lasīt tālāk »

Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem – tā saucas grāmata, kuru pirms 125 gadiem, 1890. gadā Vecpiebalgā izdevis vēlāk soda ekspedīcijas nošautais progresīvais grāmatizdevējs Jānis Ozols (1859–1906). Ilgu gadu pieredzē balstoties, to sarakstījis vienkāršs lauku ārsts Kārlis Lībietis, bet publicētais darbs ir iezīmīgs latviešu medicīnas un arī kultūras vēsturē. „Tikai tad var mācīts ārsts uz zemēm strādāt […]

Lasīt tālāk »

Meklējumu ceļš Padomju laikā interesi par Irmu Bēniņu izraisīja literatūrā un presē šur tur pavīdējušas un izkaisītas ziņas, ka viņa bijusi revolucionāra studente, progresīva ārste un fašistu upure. Tā kā šādu cilvēku starp ārstiem bija maz, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, kurā strādāju, bija uzdots rūpīgi apzināt, pētīt un popularizēt viņu varonīgo un pašaizliedzīgo dzīvi. […]

Lasīt tālāk »

Interesējoties par vecajām Rīgas privātklīnikām, uzmanību piesaistīja kāds ārēji necils divstāvu koka nams Krišjāņa Valdemāra ielā 14. Tur savulaik atradusies Dr. med. Jāņa Auziņa privātklīnika, ap kuru vijas dažādi nostāsti. Jānis Auziņš dzimis 1861. gada 1. novembrī Mežmuižas Pūķos (Kurzemes gub.) zemnieka ģimenē, beidzis Jelgavas ģimnāziju 1883. gadā un gadu dienējis sapieru bataljonā, atvaļināts kā […]

Lasīt tālāk »

Latvijas medicīnas vēstures literatūrā plaši rakstīts par Aleksandra Augstumu iestādi, tagad Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru, kas pērn atzīmēja 190. gadadienu, bet tikpat kā nekas netiek bilsts par tā priekšteci jeb t.s. dolhauzi Rīgas Citadelē. Lai gan vārds nav īpaši pievilcīgs, jo tulkojumā no vācu valodas: das Dollhaus – trakonams, tas ir iegājies un palicis […]

Lasīt tālāk »

No 1944. līdz 1989. gadam Latvijā ārstiem sava žurnāla nebija. Profesors Pauls Stradiņš un daži citi vietējie medicīnas akadēmiskie spēki tomēr cerēja, ka, stabilizējoties un uzlabojoties pēckara situācijai, ārstu žurnālu izdosies atjaunot un tā vietā izdotie dažādie rakstu krājumi ir tikai pagaidu izeja, taču stāvolis ilgstoši nemainījās un nācās piedzīvot hronisku samierināšanos. LPSR Veselības aizsardzības […]

Lasīt tālāk »