Latvijas medicīnas vēsture

13
Jūl

Medicīna Rīgas ielu nosaukumos

Uzrakstīja

Medicīna Rīgas ielu nosaukumos un citos vietvārdos ienāk jau kopš pilsētas sākotnes. Vecākais dokuments Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir bīskapa Alberta izdotais rīkojums par hospitāļa dibināšanu Rīgā 1220. gadā. Tā kā bīskaps nav minējis konkrētu hospitāļa nosaukumu jeb vārdu, vēlāku gadsimtu pētniekiem līdz pat mūsu dienām ir pavērusies lieliska iespēja strīdēties un kaismīgi diskutēt, vai […]

Lasīt tālāk »

27
Jūn

Māras sudmalas, Sokolovska klīnika, „Aukstā vējā” un „Pats saule būt”

Uzrakstīja

Pārdaugavā, pie Mārupītes iztekas no Māras dīķa pirms divsimt un vairāk gadiem stāvēja Māras dzirnavas. Pāri dambim veda ceļš uz rīdzinieku vasaras atpūtas un izklaides vietu Altonu. Daudzām vācu pilsētām, kāda tolaik bija Rīga, bija savas Altonas, kas nāk no all-to-Nah un nozīmē pārāk tuvu. Ceļš no dzirnavām uz Altonu vēlāk guva Altonavas ielas vārdu, […]

Lasīt tālāk »

4
Jūn

Fridebertam pa pēdām jeb pazudušais Rokfellera fonda stipendiāts

Uzrakstīja

Rakstot grāmatu par Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti tās darbības pirmajā posmā no 1919. līdz 1950. gadam, nācās skaidrot visu pieminēto personu biogrāfijas, jo jāzina taču vismaz, kad katrs no viņiem dzimis un kad miris. No fakultātes jaunajiem mācības spēkiem, kas saņēmuši Rokfellera stipendiju papildstudijām ārzemēs, vismīklainākā persona izrādījās Frideberts Tēbelis. Necik daudz jau to Rokfellera […]

Lasīt tālāk »

10
Apr

Ko gleznotājsMihails Vrubels darīja Rīgā?

Uzrakstīja

Izcilā krievu gleznotāja Mihaila Vrubela (1856–1910) daiļrade pārsteidz ar savu neparastumu. Viņš bija dziļi erudīts cilvēks – diplomēts jurists, lieliski pārzināja vēsturi, filozofiju, reliģiju, mitoloģiju, folkloru, literatūru, mūziku, prata astoņas svešvalodas, bija daudz ceļojis. Simbolisks un filozofisks tēlu traktējums, dramatiska un traģiska pieskaņa, dziļi psiholoģisks portretējums, morāles jautājumu risināšana starp labu un ļaunu, mokoši meklējumi […]

Lasīt tālāk »

9
Mar

Aizmirstais Pētersons

Uzrakstīja

Latvijas Pagaidu valdības izglītības ministrs ārsts Kārlis Kasparsons (1865–1962) Latvijas Augstskolas (Universitātes) Medicīnas fakultātes izveidošanu uzticēja subkomisijai sešu vīru sastāvā, kas uz pirmo sēdi sanāca 1919. gada 28. augustā: internists Ādams Butulis (1860–1938), ķirurgs Augusts Pētersons (1878–1966), oftalmologs Dr. med. Gustavs Reinhards (1868–1937), dermatovenerologs Dr. med. Pēteris Sniķers (1875–1944), internists Dr. med. Oskars Voits (1866–1959) […]

Lasīt tālāk »

27
Feb

Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem

Uzrakstīja

Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem – tā saucas grāmata, kuru pirms 125 gadiem, 1890. gadā Vecpiebalgā izdevis vēlāk soda ekspedīcijas nošautais progresīvais grāmatizdevējs Jānis Ozols (1859–1906). Ilgu gadu pieredzē balstoties, to sarakstījis vienkāršs lauku ārsts Kārlis Lībietis, bet publicētais darbs ir iezīmīgs latviešu medicīnas un arī kultūras vēsturē. „Tikai tad var mācīts ārsts uz zemēm strādāt […]

Lasīt tālāk »

17
Feb

Vilkaču mantiniece

Uzrakstīja

Meklējumu ceļš Padomju laikā interesi par Irmu Bēniņu izraisīja literatūrā un presē šur tur pavīdējušas un izkaisītas ziņas, ka viņa bijusi revolucionāra studente, progresīva ārste un fašistu upure. Tā kā šādu cilvēku starp ārstiem bija maz, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, kurā strādāju, bija uzdots rūpīgi apzināt, pētīt un popularizēt viņu varonīgo un pašaizliedzīgo dzīvi. […]

Lasīt tālāk »

13
Feb

Jaunākam vecākais jāsveicina

Uzrakstīja

Interesējoties par vecajām Rīgas privātklīnikām, uzmanību piesaistīja kāds ārēji necils divstāvu koka nams Krišjāņa Valdemāra ielā 14. Tur savulaik atradusies Dr. med. Jāņa Auziņa privātklīnika, ap kuru vijas dažādi nostāsti. Jānis Auziņš dzimis 1861. gada 1. novembrī Mežmuižas Pūķos (Kurzemes gub.) zemnieka ģimenē, beidzis Jelgavas ģimnāziju 1883. gadā un gadu dienējis sapieru bataljonā, atvaļināts kā […]

Lasīt tālāk »

9
Feb

Dolhauze Rīgas Citadelē

Uzrakstīja

Latvijas medicīnas vēstures literatūrā plaši rakstīts par Aleksandra Augstumu iestādi, tagad Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru, kas pērn atzīmēja 190. gadadienu, bet tikpat kā nekas netiek bilsts par tā priekšteci jeb t.s. dolhauzi Rīgas Citadelē. Lai gan vārds nav īpaši pievilcīgs, jo tulkojumā no vācu valodas: das Dollhaus – trakonams, tas ir iegājies un palicis […]

Lasīt tālāk »

8
Okt

Ārstu žurnāls Latvijā ceturtdaļgadsimta aplocē

Uzrakstīja

No 1944. līdz 1989. gadam Latvijā ārstiem sava žurnāla nebija. Profesors Pauls Stradiņš un daži citi vietējie medicīnas akadēmiskie spēki tomēr cerēja, ka, stabilizējoties un uzlabojoties pēckara situācijai, ārstu žurnālu izdosies atjaunot un tā vietā izdotie dažādie rakstu krājumi ir tikai pagaidu izeja, taču stāvolis ilgstoši nemainījās un nācās piedzīvot hronisku samierināšanos. LPSR Veselības aizsardzības […]

Lasīt tālāk »