2020.gada 9. jūnijā Latvijā paredzēts atcelt ārkārtējo situāciju, kas tika izsludināta saistībā ar COVID 19. Dzīve pamazām vairāk vai mazāk atgriezīsies ierastā stāvoklī, tiesa gan, joprojām ar dažādiem ierobežojumiem. Karantīna, kas daudziem likās milzīgs apgrūtinājums, būs jāievēro arvien mazākam cilvēku skaitam. Jau kopš Bībelē aprakstītajiem izolācijas pasākumiem karantīnas  mērķis ir ierobežot cilvēku pārvietošanos, lai […]

Lasīt tālāk »

Angļu sviedru slimnieka ārstēšana. Avots: Gemeinfrei, https://www.welt.de/180675502   Angļu sviedri – epidemioloģiska un vēsturiska mistērija Šobrīd, kad ārsti un zinātnieki cīnās visiem spēkiem, lai atrastu skaidrojumu līdz šim nepazīstamai slimībai un galu galā to uzvarētu, un pasargātu cilvēci no briesmīgas katastrofas, ir interesanti atskatīties pagātnē un noskaidrot, vai līdzīgas situācijas jau nav bijušas sastopamas. 15.gs. […]

Lasīt tālāk »

  Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā glabājas unikāla Krievijas–Japānas kara liecība – divi fotoalbumi ar 195 attēliem un vēl 13 atsevišķas fotogrāfijas, kas piederējušas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes prof. Dr. med. h. c. Ernestam Putniņam (1867–1962). Šie fotomateriāli sniedz vizuālu ieskatu Krievijas–Japānas kara gaitā no medicīnas darbinieka skatu puses, kas šo fotogrāfiju unikalitāti padara vēl […]

Lasīt tālāk »

Gatavojoties Latvijas akadēmiskās zobārstniecības pamatlicēja profesora Kārļa Barona (1865–1944) simtpiecdesmitgadei, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā uzmanību saistīja kāds attēls, kurā fiksēts Rīgas zobārstniecības skolas astotais izlaidums 1910. gadā – absolventes un skolotāji, starp kuriem apakšrindā arī ievērojamais jubilārs.   Tā kā par šo skolu Latvijas medicīnas vēstures literatūrā nav rakstīts un pieejamie dati ārkārtīgi […]

Lasīt tālāk »

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs 2013. gadā no Linarda Skujas kopā ar citiem materiāliem par viņa tēvu profesoru Nikolajam Skuju (1913–2012) saņēma dāvinājumā unikālu 18. gadsimta ārstniecisko līdzekļu grāmatu vācu valodā. Grāmatu “Johann Crusto Arzneyschatz: oder, Sammlung bewährter und leicht zu bekommender Mittel gegen die meisten Krankheiten des menschlichen Körpers, aus den besten alten und […]

Lasīt tālāk »

  Stikla stāvtrauks, kas pildīts ar sīkiem, krāsainiem zirnīšiem, vizuāli vairāk iederas saldumu veikalā, nevis aptiekas plauktā. Tomēr, neskatoties uz pievilcīgo izskatu, krāsainie zirnīši tika lietoti nepatīkamas kaites gadījumā – tad, ja cilvēka gremošanas sistēmā bija sākušas parazitēt cērmes vai spalīši. Krāsainie zirnīši saturēja no cērmju vērmeles (Artemesia cina) iegūtu aktīvo vielu santonīnu, kas bija plaši […]

Lasīt tālāk »

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs glabā Nobela prēmijas laureāta krievu biologa, celulārās imunitātes teorijas pamatlicēja Iļjas Mečņikova (1845–1916) kolekciju, kurā ietilpst arī viņam 1908. gadā pasniegtā Nobela medaļa. Šīs kolekcijas veidošanās sākumi saistāmi ar viņa sievas Olgas Mečņikovas vārdu, pēc kuras ierosinājuma 1926. gadā Maskavā tika nodibināts Mečņikova memoriālais muzejs. Vēlāk, 1975. gadā, kolekciju pārņēma […]

Lasīt tālāk »

18. gadsimta Rīgā Daugavas upe bija svarīgākais satiksmes ceļš, tāpēc uz ūdeņiem nereti notika nelaimes gadījumi, tostarp ar letālu iznākumu. 1791. gadā, lai mazinātu slīkušo skaitu, arī Rīgā pēc Hamburgas glābšanas iestādes parauga tika dibināta pirmā glābšanas iestāde slīkstošo glābšanai. Glābšanas iestāde bija pakļauta Rīgas pilsētas maģistrātam un  sākotnēji tika izveidota ar vienu mērķi – glābt slīkstošo […]

Lasīt tālāk »

    5. oktobrī 100. jubilejas reize atnākusi vienam no izcilākajiem Latvijas ārstiem – internistam un gastroenterologam Nikolajam Skujam (1913–2012). Nikolajs Skuja sava garā mūža laikā ir bijis gan jaunākais, gan vecākais ārsts Latvijā – 1936. gadā, beidzot LU Medicīnas fakultāti, viņš 22 gadu vecumā kļuva par toreiz jaunāko ārstu Latvijā, bet 2008. gadā, 95 […]

Lasīt tālāk »

Hieronīms Boks (latinizēti Tragus; 1498 Heidersbaha, Lejasfalca—1554 Hornbaha), vācu mācītājs, ārsts, botāniķis, entomologs. Studējis fiziku un teoloģiju. Minēts Heidelbergas universitātes sarakstos. Deviņus gadus strādājis par skolotāju Zārbrikenē. Vēlāk saņem mūža mācītāja vietu Hornbahā. Īsu laiku ir Nasavas hercoga Filipa II galma ārsts. No grieķu tulkojis vācu valodā Diocles Carystius „Epistola de tuenda valetudine” (vēstule veselības […]

Lasīt tālāk »