Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem – tā saucas grāmata, kuru pirms 125 gadiem, 1890. gadā Vecpiebalgā izdevis vēlāk soda ekspedīcijas nošautais progresīvais grāmatizdevējs Jānis Ozols (1859–1906). Ilgu gadu pieredzē balstoties, to sarakstījis vienkāršs lauku ārsts Kārlis Lībietis, bet publicētais darbs ir iezīmīgs latviešu medicīnas un arī kultūras vēsturē. „Tikai tad var mācīts ārsts uz zemēm strādāt […]

Lasīt tālāk »

Meklējumu ceļš Padomju laikā interesi par Irmu Bēniņu izraisīja literatūrā un presē šur tur pavīdējušas un izkaisītas ziņas, ka viņa bijusi revolucionāra studente, progresīva ārste un fašistu upure. Tā kā šādu cilvēku starp ārstiem bija maz, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, kurā strādāju, bija uzdots rūpīgi apzināt, pētīt un popularizēt viņu varonīgo un pašaizliedzīgo dzīvi. […]

Lasīt tālāk »

Interesējoties par vecajām Rīgas privātklīnikām, uzmanību piesaistīja kāds ārēji necils divstāvu koka nams Krišjāņa Valdemāra ielā 14. Tur savulaik atradusies Dr. med. Jāņa Auziņa privātklīnika, ap kuru vijas dažādi nostāsti. Jānis Auziņš dzimis 1861. gada 1. novembrī Mežmuižas Pūķos (Kurzemes gub.) zemnieka ģimenē, beidzis Jelgavas ģimnāziju 1883. gadā un gadu dienējis sapieru bataljonā, atvaļināts kā […]

Lasīt tālāk »

Latvijas medicīnas vēstures literatūrā plaši rakstīts par Aleksandra Augstumu iestādi, tagad Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru, kas pērn atzīmēja 190. gadadienu, bet tikpat kā nekas netiek bilsts par tā priekšteci jeb t.s. dolhauzi Rīgas Citadelē. Lai gan vārds nav īpaši pievilcīgs, jo tulkojumā no vācu valodas: das Dollhaus – trakonams, tas ir iegājies un palicis […]

Lasīt tālāk »

No 1944. līdz 1989. gadam Latvijā ārstiem sava žurnāla nebija. Profesors Pauls Stradiņš un daži citi vietējie medicīnas akadēmiskie spēki tomēr cerēja, ka, stabilizējoties un uzlabojoties pēckara situācijai, ārstu žurnālu izdosies atjaunot un tā vietā izdotie dažādie rakstu krājumi ir tikai pagaidu izeja, taču stāvolis ilgstoši nemainījās un nācās piedzīvot hronisku samierināšanos. LPSR Veselības aizsardzības […]

Lasīt tālāk »

  Izcilajam latviešu ārstam un Paula Stradiņa balvas laureātam Kristapam Jurim Keggi 9.augustā apritēja 80 gadi. Viņš ir vispāratzīts ASV ortopēds, Amerikas Ortopēdijas akadēmijas loceklis un mūsdienu Latvijas ortopēdu paaudzes veidotājs. Viņa ķirurģiskā meistarība ir pasaules līmenī. Savā praksē ārstējis ļoti daudz un dažādus cilvēkus, kā, piemēram, operējis Džordža Buša seniora ģimenes locekļus, Latvijas olimpieti […]

Lasīt tālāk »

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs 2013. gadā no Linarda Skujas kopā ar citiem materiāliem par viņa tēvu profesoru Nikolajam Skuju (1913–2012) saņēma dāvinājumā unikālu 18. gadsimta ārstniecisko līdzekļu grāmatu vācu valodā. Grāmatu “Johann Crusto Arzneyschatz: oder, Sammlung bewährter und leicht zu bekommender Mittel gegen die meisten Krankheiten des menschlichen Körpers, aus den besten alten und […]

Lasīt tālāk »

Rīgas vēsturē 18. un 19. gadsimta mija raksturojas ar zinātnes, arī medicīnas uzplaukumu. Viens no šī laikmeta slavenākajiem pārstāvjiem medicīnas vēsturē ir ārsts, vēsturnieks un sabiedrības veselības aktīvists Oto Hūns (Otto von Huhn; 1764–1832), kam šodien, 2014. gada 17. jūnijā, svinama 250. dzimšanas diena un pieminami viņa nopelni baku vakcinēšanā, pirmās Baltijā psihiatriskās dziednīcas dibināšanā un, […]

Lasīt tālāk »

Šī gada 4. aprīlī aprit 100 gadu jubileja vienai no izcilākajām personībām Latvijas medicīnas, anatomijas un antropoloģijas vēsturē – Nikolajam Caunam  ( pirms uzvārda maiņas Nikolajs Fukss). Liels ir N. Caunas publicēto pētījumu klāsts – vairāk kā 70 raksti anatomijā publicēti ASV un Anglijā izdotajos medicīnas žurnālos. Taču arī Latvijas anatomijas un antropoloģijas vēsturē N. […]

Lasīt tālāk »